Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vilciņš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vilciņš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (24)
apripot
‡ apripuôt,
1) = ‡ apripât: vilciņš apripuoja ap galda kāju Bauske;
2) = ‡ apripinâtiês: nauda apripuoja zem skapja Jürg.
Avots: EH I, 109
1) = ‡ apripât: vilciņš apripuoja ap galda kāju Bauske;
2) = ‡ apripinâtiês: nauda apripuoja zem skapja Jürg.
Avots: EH I, 109
atpalikt
atpalikt, intr., übrig bleiben: lācīts ķēra, vilciņš guva, kas tur vaira atpalika BW. 27516, 1.
Avots: ME I, 181
Avots: ME I, 181
čampāt
II čam̃pât, -āju, schwerfällig gehen Lems. n. U., [Wandsen]: vilciņš tāds čampātājs, tas ir luopu kuopējiņš BW. 2686, 13. [Refl. čàmpâtiês 2 Selb., trödeln, zögern.]
Kļūdu labojums:
kuopējiņš BW. 2686,13 = kavējiņš BW. 2686,14
Avots: ME I, 403
Kļūdu labojums:
kuopējiņš BW. 2686,13 = kavējiņš BW. 2686,14
Avots: ME I, 403
godība
gùodĩba,
1) die Herrlichkeit:
viņš mirdams ne˙kuo neņems līdz, un viņa guodība tam neies pakaļ Ps. 48, 18. vairs nesapruotuot ve̦claiku guodību Kundz.;
2) ernstes, feierliches, würdiges Wesen:
pretim man brauca baznīcē̦ni ar svētdienas guodību uz sejām JR. IV, 33;
3) das Fest, der Schmaus, die Festlichkeit:
kāzu guodībā jābūt visam spuodram un jaukam BW. III, 1, 100. Gew. d. Pl.: vilciņš zaķi aicināja sava bē̦rna guodībās BW. 2321. visi rīkuojās, it kâ uz kādām lielām guodībām Kaudz. M. viņš pa guodībām vien vairāk dzīvuojuot Kaudz. M. raduos arī ne˙kad guodību netrūkst Kaudz. M. bišu guodības, das Zeidlerfest LP. V, 410.
Avots: ME I, 689
1) die Herrlichkeit:
viņš mirdams ne˙kuo neņems līdz, un viņa guodība tam neies pakaļ Ps. 48, 18. vairs nesapruotuot ve̦claiku guodību Kundz.;
2) ernstes, feierliches, würdiges Wesen:
pretim man brauca baznīcē̦ni ar svētdienas guodību uz sejām JR. IV, 33;
3) das Fest, der Schmaus, die Festlichkeit:
kāzu guodībā jābūt visam spuodram un jaukam BW. III, 1, 100. Gew. d. Pl.: vilciņš zaķi aicināja sava bē̦rna guodībās BW. 2321. visi rīkuojās, it kâ uz kādām lielām guodībām Kaudz. M. viņš pa guodībām vien vairāk dzīvuojuot Kaudz. M. raduos arī ne˙kad guodību netrūkst Kaudz. M. bišu guodības, das Zeidlerfest LP. V, 410.
Avots: ME I, 689
griezt
grìezt (li. grẽ̦žti) C., [Serbigal, Schmucken, PS., AP., Neuenb., Jürg., Schujen], griêzt 2 Kand., [Dond., Selg., Wandsen], griẽzt Wolm., [Salis, Ruj., Pl., Paltemal, Sessau, Līn.], -žu, -zu,
1) kehren, wenden, drehen:
me̦tus uz stellēm, ratiņu, bizes gre̦dze̦nā. griez tu ceļu, dē̦lu māte, es tev ceļa negriezīšu BW. 23284. negriež vairs ceļa ne cilvē̦kam, ne luopam, auch ne ve̦lnam, er fürchtet sich vor niemand. griez apkārt, bāliņ, tavu kumeliņu! BW. 13970. Intrans.: jāja tautas, apkārt grieza Ltd. 751. apkārt griezu lielu riņķi ap atraitņa kamanām BW. 9350. bē̦rni danci grieza BW. 32865, 4. zirgus, guovis vienkuopu griezt, die Pferde, Kühe zusammentreiben. griezt visas malas od. maliņas apkārt, das Unterste zu oberst kehren. vēmiens griež U., (mir) wird übel. līgaviņa priekšu grieza, mutes deva Ltd. 2321. krūtis grieza pretim, die Stirn bieten: tas katram grūtumam grieza krūtis pretī Aps. tas tev vairs nekaunas man krūtis griezt pretī Alm. visiem griezis nagus pretim Upīte Medn. laiki 100. valuodu, sarunu uz citu pusi, uz citām lietām griezt, das Gespräch auf andere Gegenstände leiten. ausis uz putnu balstiņām griezt Aps. uz tevim dziesmu griežu, uz tevim valuodiņu, ich wedrde mich gegen dich mit meinem Liede, mit meiner Rede BW. 1030. griezt valuodu heisst auch - dialektische Eigentümlichkeiten aufweisen: ik pēc zemes gabaliņa griež savādu valuodiņu BW. 21129. visu acis (so auch vērība griezta) grieztas uz jūŗu A. XIII, 246. par labu griezt, verbessern: tuo nelaimi varam par labu griezt Dünsb.; uz ļaunu griezt, eine böse Wendung geben Kaudz. M. griezt kažuokam ļaunuo pusi, seine schlimmen Seiten zeigen, sich zum Bösen andern die Schuld geben;
2) winden, bauen:
grib putniņi ligzdu griezt BW. 4479 (Amt-Durben, Alt-Seeksahten, Zirau), gew. vīt, taisīt;
3) breuhen:
linus Mar.;
4) gre̦dze̦nu griezt BW. 32299; 32302. sudraba (Var.: ze̦ltā) grieztu gredzentiņu 6318 var. [stīgām griezta (od. griêzta?) vilnainīte " ein drahtdurchwirktes Tuch"
Bielenstein Holzb. 435];
5) intr., sich drehen, tanzen:
nu tik griež! nu tikai sākuot griezt vaļā, ka putuot vien LP. Refl. -tiês,
1) sich drehen:
zeme griežas ap sauli, viņš griežas kâ vilciņš riņķī. princim sāka galva riņķī griezties JK. V, 68. Das Part. griezdamies, sich drehend, wird oft gebraucht
a) bei den Verben der Bewegung zur Bezeichnung der Intensität
aiziet griezdamies, er eilt über Hals und Kopf drvon. skrej peklē griezdamies BW. 5954. zaķis nāk griezdamies atpakaļ LP. IV, 221 sniegs nāk zemē griezdamies. gaŗa, plata kļava lapa krīt griezdamās BW. 17442;
b) bei augt, wachsen, zur Bezeichnung des üppigen Wachstums:
auzpas, mieži, rudzi, kāpuosti, lini aug griezdamies, man aug mieži griezdamies BW. 653. augat, mani gaŗi mati, vizbuļuos griezdamies BW. 5498;
2) sich wenden, sich anders gestalten, sich ändern, ein andere Richtung nehmen:
vējš tagad griezies. griežas saule uz vakaru (auch pret vakaru, vakarā) BW. 15805. kaut jel dzīvīte grieztuos citādi Aps. ja tik vien varē̦tu citādi kâ griezties Apsk. visam vajadzēja griezties par labu Kaudz. M. lieta griezās pa˙visam citās sliedēs Aps. valuodas griežas uz tagadējām valsts būšanām Kaudz. M.;
3) biegen, kehren:
atpakaļ griezties, zurückkehren. ceļš griežas palabuo ruoku, kruogā. griezies ceļa maliņā BW. 1869;
4) sich hin und her wenden, [sich viel bewegen und zu tun machen
U.], spielen, lärmen, toben: [bē̦rni tur griežas pa istabu kâ nelabais. [nikni griezties St. " übel hantieren"];
5) mit Fähigkeit sich zu wenden hört auch die Lebensfähigkeit auf, daher bedeutet
nevarēja vairs griezties nicht mehr leben, auskommen können: vīrs lielā trūcībā nevarē̦dams ne˙kādi vairs griezties LP. VII, 106. [Nebst gruozīt und grīzte, sowie apr. greanste " Strang aus gedrehten Baumzweigen" und granstis " Bohrer" zu an. kringr. " Kreis, Ring", mndl. cringhen " sich wenden", ae. cringan " sich winden", d. Kringel u. a. (s. Fick Wrtb. I 4 , 213 und BB. VI, 213 und Trautmann Wrtb. 97) resp. zu engl. crank " gekrümmt", norw. krenkja " verrenken" u. a. (s. Fick Wrtb. III 4 , 52 Wiedemann BB. XXVII, 229 1 , Lidén Stud. 13 f., Wood IF XVIII, 12 und XXII, 162).]
Kļūdu labojums:
tavu kumeliņu = savu kumeliņu
LP. = LP, VII, 620
uz vakaru = uz vasaru
1869 = 13691
Avots: ME I, 662, 663
1) kehren, wenden, drehen:
me̦tus uz stellēm, ratiņu, bizes gre̦dze̦nā. griez tu ceļu, dē̦lu māte, es tev ceļa negriezīšu BW. 23284. negriež vairs ceļa ne cilvē̦kam, ne luopam, auch ne ve̦lnam, er fürchtet sich vor niemand. griez apkārt, bāliņ, tavu kumeliņu! BW. 13970. Intrans.: jāja tautas, apkārt grieza Ltd. 751. apkārt griezu lielu riņķi ap atraitņa kamanām BW. 9350. bē̦rni danci grieza BW. 32865, 4. zirgus, guovis vienkuopu griezt, die Pferde, Kühe zusammentreiben. griezt visas malas od. maliņas apkārt, das Unterste zu oberst kehren. vēmiens griež U., (mir) wird übel. līgaviņa priekšu grieza, mutes deva Ltd. 2321. krūtis grieza pretim, die Stirn bieten: tas katram grūtumam grieza krūtis pretī Aps. tas tev vairs nekaunas man krūtis griezt pretī Alm. visiem griezis nagus pretim Upīte Medn. laiki 100. valuodu, sarunu uz citu pusi, uz citām lietām griezt, das Gespräch auf andere Gegenstände leiten. ausis uz putnu balstiņām griezt Aps. uz tevim dziesmu griežu, uz tevim valuodiņu, ich wedrde mich gegen dich mit meinem Liede, mit meiner Rede BW. 1030. griezt valuodu heisst auch - dialektische Eigentümlichkeiten aufweisen: ik pēc zemes gabaliņa griež savādu valuodiņu BW. 21129. visu acis (so auch vērība griezta) grieztas uz jūŗu A. XIII, 246. par labu griezt, verbessern: tuo nelaimi varam par labu griezt Dünsb.; uz ļaunu griezt, eine böse Wendung geben Kaudz. M. griezt kažuokam ļaunuo pusi, seine schlimmen Seiten zeigen, sich zum Bösen andern die Schuld geben;
2) winden, bauen:
grib putniņi ligzdu griezt BW. 4479 (Amt-Durben, Alt-Seeksahten, Zirau), gew. vīt, taisīt;
3) breuhen:
linus Mar.;
4) gre̦dze̦nu griezt BW. 32299; 32302. sudraba (Var.: ze̦ltā) grieztu gredzentiņu 6318 var. [stīgām griezta (od. griêzta?) vilnainīte " ein drahtdurchwirktes Tuch"
Bielenstein Holzb. 435];
5) intr., sich drehen, tanzen:
nu tik griež! nu tikai sākuot griezt vaļā, ka putuot vien LP. Refl. -tiês,
1) sich drehen:
zeme griežas ap sauli, viņš griežas kâ vilciņš riņķī. princim sāka galva riņķī griezties JK. V, 68. Das Part. griezdamies, sich drehend, wird oft gebraucht
a) bei den Verben der Bewegung zur Bezeichnung der Intensität
aiziet griezdamies, er eilt über Hals und Kopf drvon. skrej peklē griezdamies BW. 5954. zaķis nāk griezdamies atpakaļ LP. IV, 221 sniegs nāk zemē griezdamies. gaŗa, plata kļava lapa krīt griezdamās BW. 17442;
b) bei augt, wachsen, zur Bezeichnung des üppigen Wachstums:
auzpas, mieži, rudzi, kāpuosti, lini aug griezdamies, man aug mieži griezdamies BW. 653. augat, mani gaŗi mati, vizbuļuos griezdamies BW. 5498;
2) sich wenden, sich anders gestalten, sich ändern, ein andere Richtung nehmen:
vējš tagad griezies. griežas saule uz vakaru (auch pret vakaru, vakarā) BW. 15805. kaut jel dzīvīte grieztuos citādi Aps. ja tik vien varē̦tu citādi kâ griezties Apsk. visam vajadzēja griezties par labu Kaudz. M. lieta griezās pa˙visam citās sliedēs Aps. valuodas griežas uz tagadējām valsts būšanām Kaudz. M.;
3) biegen, kehren:
atpakaļ griezties, zurückkehren. ceļš griežas palabuo ruoku, kruogā. griezies ceļa maliņā BW. 1869;
4) sich hin und her wenden, [sich viel bewegen und zu tun machen
U.], spielen, lärmen, toben: [bē̦rni tur griežas pa istabu kâ nelabais. [nikni griezties St. " übel hantieren"];
5) mit Fähigkeit sich zu wenden hört auch die Lebensfähigkeit auf, daher bedeutet
nevarēja vairs griezties nicht mehr leben, auskommen können: vīrs lielā trūcībā nevarē̦dams ne˙kādi vairs griezties LP. VII, 106. [Nebst gruozīt und grīzte, sowie apr. greanste " Strang aus gedrehten Baumzweigen" und granstis " Bohrer" zu an. kringr. " Kreis, Ring", mndl. cringhen " sich wenden", ae. cringan " sich winden", d. Kringel u. a. (s. Fick Wrtb. I 4 , 213 und BB. VI, 213 und Trautmann Wrtb. 97) resp. zu engl. crank " gekrümmt", norw. krenkja " verrenken" u. a. (s. Fick Wrtb. III 4 , 52 Wiedemann BB. XXVII, 229 1 , Lidén Stud. 13 f., Wood IF XVIII, 12 und XXII, 162).]
Kļūdu labojums:
tavu kumeliņu = savu kumeliņu
LP. = LP, VII, 620
uz vakaru = uz vasaru
1869 = 13691
Avots: ME I, 662, 663
kustināt
kustinât, tr., fakt. zu kustêt, bewegen, in Bewegung bringen, rühren: gruožus, lūpas, pirkstus. ausis vien kustināja BW. 1584. vilciņš asti kustināja 13572, 1. nevar pūru vešus vest, ne nuo vietas kustināt 7759. viņā vārdi kustināja klausītāju sirdis. Refl. -tiês, sich bewegen, sich rühren: kustinies, kustinies, ve̦cais bišu dravenieks BW. 30427, 1. Subst. kusti-nâtãjs, der Bewegende; kustinãjums, die Bewegung; kustinâšana, das Bewegen. [Vgl. ein li. sukuštinti bei Zubatý Sborn. fil. I, 124.]
Avots: ME II, 329
Avots: ME II, 329
laicīt
làicît 2 Lub., [auch Nerft] (li. laikýti "halten"), - ku [od. - cīju Kurmin und Nerft], - cīju, tr.,
1) streichen, massieren:
gaŗas zeķes pārde̦vušas par vē̦de̦ra laicījumu (Var.: braucījumu, latījumu) BW. 20536, 4;
2) hüten, aufsparen, [schonen
Für.], länger erhalten, verschieben: laiki savu ce̦kuliņu BW. 29045, 1. vai bij pati veļa māte manis dēļ laicījusi (neveiklīti; Var.: taupījuse) BW. 21879, 1;
3) Zeit geben, warten:
kuo tad te laicīs, kuo tad vairs gaidīs Rutzau. Refl. - tiês, (sich entgegenhalten), ausweichen, sich hüten, zörgen: laikies, laikies, vilciņš nāk BW. 16844, 1. sērdienīte laicīdamâs atteica Dīcm. 1, 65. ar šuo burvi visi baidījās un laicījās satikties LP. VII, 133. laikies, brālīti, nu tevi kārs BW. 25439. laicījies un vilcinājies un nuokavējies īstuo laiku Druva 1, 369. jālaikuoties tuo darīt, man müsse sich hüten, das zu tun JK. VI, 32. [Nebst apr. laikūt "halten" Kausativform zu likt (s. dies)]
Avots: ME II, 401
1) streichen, massieren:
gaŗas zeķes pārde̦vušas par vē̦de̦ra laicījumu (Var.: braucījumu, latījumu) BW. 20536, 4;
2) hüten, aufsparen, [schonen
Für.], länger erhalten, verschieben: laiki savu ce̦kuliņu BW. 29045, 1. vai bij pati veļa māte manis dēļ laicījusi (neveiklīti; Var.: taupījuse) BW. 21879, 1;
3) Zeit geben, warten:
kuo tad te laicīs, kuo tad vairs gaidīs Rutzau. Refl. - tiês, (sich entgegenhalten), ausweichen, sich hüten, zörgen: laikies, laikies, vilciņš nāk BW. 16844, 1. sērdienīte laicīdamâs atteica Dīcm. 1, 65. ar šuo burvi visi baidījās un laicījās satikties LP. VII, 133. laikies, brālīti, nu tevi kārs BW. 25439. laicījies un vilcinājies un nuokavējies īstuo laiku Druva 1, 369. jālaikuoties tuo darīt, man müsse sich hüten, das zu tun JK. VI, 32. [Nebst apr. laikūt "halten" Kausativform zu likt (s. dies)]
Avots: ME II, 401
ļipa
ļipa, ļipe, lipa Ruj., Oppek., BW. 16773, 9,
1) ein kurzes, dünnes Schwänzchen:
aitas, kazas, zaķa, vēža ļipa; vêža lipa auch als Schimpfwort: kuo tu dziedi, vēža ļipa? BW. 869. vilciņš ļipu šķurināja BW. 13572. ļipu mest, den Šchwanz bei schnellem Laufen aufwerfen: buciņš aizgājis ļipu me̦zdams LP. V, 96. ļipu atstiept, den Schwanz von sich strecken beim Sterben, sterben, auch auf Menschen übertragen: burvis ļipu atstiepis LP. VI, 14. lai mežkungs man pūš ļipā MWM. VII, 892. zaķu ļipa, eriophorum vaginatum Peņģ. Das Demin. ļipiņa,
a) der Stache] der Schnalle;
b) der Drücker an der Flinte
U.;
c) das Schwänzchen, der Zipfel:
piešūtas drēbes ļipiņas Etn. IV, 109;
2) der Hamen:
tīkla ļipa;
[3) Klappe an einer Mütze
U.;
4) ein Anhängsel
U.;
5) sich anhängender Verlust, Schlappe, Schaden
Oppek. n. U. - Aus estn. lipp "Schweif", s. Thomsen Beröringer 266].
Avots: ME II, 540, 541
1) ein kurzes, dünnes Schwänzchen:
aitas, kazas, zaķa, vēža ļipa; vêža lipa auch als Schimpfwort: kuo tu dziedi, vēža ļipa? BW. 869. vilciņš ļipu šķurināja BW. 13572. ļipu mest, den Šchwanz bei schnellem Laufen aufwerfen: buciņš aizgājis ļipu me̦zdams LP. V, 96. ļipu atstiept, den Schwanz von sich strecken beim Sterben, sterben, auch auf Menschen übertragen: burvis ļipu atstiepis LP. VI, 14. lai mežkungs man pūš ļipā MWM. VII, 892. zaķu ļipa, eriophorum vaginatum Peņģ. Das Demin. ļipiņa,
a) der Stache] der Schnalle;
b) der Drücker an der Flinte
U.;
c) das Schwänzchen, der Zipfel:
piešūtas drēbes ļipiņas Etn. IV, 109;
2) der Hamen:
tīkla ļipa;
[3) Klappe an einer Mütze
U.;
4) ein Anhängsel
U.;
5) sich anhängender Verlust, Schlappe, Schaden
Oppek. n. U. - Aus estn. lipp "Schweif", s. Thomsen Beröringer 266].
Avots: ME II, 540, 541
mālbedre
pabēgt
pabêgt,
3): šie pabē̦g gabalu Pas. XIV, 432; ‡
4) "?": vilciņš ēde vucineņu palē̦kdams, palē̦kdams; es nuo vilka pruojām bē̦gu pabē̦gdama, pabē̦gdama (dazwischen Halt machend und in verschiedenen Richtungen fliehend?)
Tdz. 50969. Refl. -tiês, ‡
2) sich flüchten:
Lāčadē̦ls pabēgās sāņus Pas. II, 294.
Avots: EH II, 120
3): šie pabē̦g gabalu Pas. XIV, 432; ‡
4) "?": vilciņš ēde vucineņu palē̦kdams, palē̦kdams; es nuo vilka pruojām bē̦gu pabē̦gdama, pabē̦gdama (dazwischen Halt machend und in verschiedenen Richtungen fliehend?)
Tdz. 50969. Refl. -tiês, ‡
2) sich flüchten:
Lāčadē̦ls pabēgās sāņus Pas. II, 294.
Avots: EH II, 120
pelēcis
pelêcis (li. pelė´kis "ein mausfarbiges Pferd"), etwas Graues: es paņēmu pelēcīti pe̦lē̦kām actiņām BW. piel 2 21272. inčam, runčam, pelēčam, pilna peļu vācelīte BW. 7649, 1. sirmīšam auzas devu, pelēčam pe̦laviņas BW. 29949. man aitiņa pelēcīte BW. 25420. vilciņš pelēcītis Plūd. Llv. 184. kumeliņš pelēcītis Stari II, 931. atraka kādu dziļi iegrimušu pelēci (von einem Stein) Latv. jāliec mugura un jāsvīst..., pelēči! (von Arbeitern) Saul. III, 225; eine Art grauer Pilze Seppkull.
Avots: ME III, 196
Avots: ME III, 196
pinka
I piñka, Demin. pinkiņa und pinciņa,
1) ein verwühlter Klumpen, eine Zotte
Dond., AP.: māti sagriezās pinku pinkās A. XX, 45. (pinkainiem kumeļiem) tik pinciņas kratījās BW. piel. 2 156391. kur vilciņš kasījās, tur pinciņas salasīju BW. 25347;
2) pinka Wenden, eine Speise aus zerstossenen Erbsen und Hanf
Ramelshof, Drosth., Wend., Weissenstein: luopus pirmuo reiz ganuos dze̦nuot, tiem deva pinku (nuo kaņepēm, zirņiem, miežiem, putraimiem u. c.) Etn. II, 99; vgl. pencis 1;
3) ein Schimpfwort:
šādas pinkas, tādas pinkas, visas pinkas vīra grib BW. 7317, 2. In der Bed. 1 nach Leskien Abl. 338 zu pît; in diesem Fall ein Lituanismus resp. Kuronismus, oder aber nach dem Übergang von in in ī von der Wurzelform pin- gebildet; vgl. auch pe̦nka 2, pe̦nkulis.
Avots: ME III, 219
1) ein verwühlter Klumpen, eine Zotte
Dond., AP.: māti sagriezās pinku pinkās A. XX, 45. (pinkainiem kumeļiem) tik pinciņas kratījās BW. piel. 2 156391. kur vilciņš kasījās, tur pinciņas salasīju BW. 25347;
2) pinka Wenden, eine Speise aus zerstossenen Erbsen und Hanf
Ramelshof, Drosth., Wend., Weissenstein: luopus pirmuo reiz ganuos dze̦nuot, tiem deva pinku (nuo kaņepēm, zirņiem, miežiem, putraimiem u. c.) Etn. II, 99; vgl. pencis 1;
3) ein Schimpfwort:
šādas pinkas, tādas pinkas, visas pinkas vīra grib BW. 7317, 2. In der Bed. 1 nach Leskien Abl. 338 zu pît; in diesem Fall ein Lituanismus resp. Kuronismus, oder aber nach dem Übergang von in in ī von der Wurzelform pin- gebildet; vgl. auch pe̦nka 2, pe̦nkulis.
Avots: ME III, 219
šķurināt
šķurinât,
1) = purinât Gr. - Buschhof, Erlaa, AP., Kalz., Schwanb., Selsau, Sessw., Stomersee, Tirsen: matus, linus Bers., Lubn.; bewegen Mar., Saikava, Schwanb., schütteln Bers., Fest., Fianden, Saikava, Stockm.: žagata šķurina asti Bers., Saikava. veries, kuŗa ķēve ausis drusku šķurinās Pas. III, 246 (aus Rositten). suns ausis vien šķurina Mar. cūka aizgaldē ausis vien šķurināja (Var.: skurināja) BW. 22832 var. putniņš... pakaļu šķurināja 2672 var. vilciņš ļipu šķurināja 13572 var. ve̦cīs tē̦vs sirmu bārdu cūkas gana ābuolā; pats gulēja aiz kalneņa, cūkas bārdu šķurināja 29145. škurina ūsas Mar. šķurini stiprāk ābeli, lai nuokrīt visi ābuoli! Fest. pate (cūka) guli saulītē, bē̦rni cičus šķurināja BW. 29155. čigāns savu čigānieti ik vakarus šķurināja 33533 var.;
3) = knuosît, mit dem Schnabel knibbern Lubn. Wohl aus skurinât umgebildet und aus škurinât erschlossen.
Avots: ME IV, 55
1) = purinât Gr. - Buschhof, Erlaa, AP., Kalz., Schwanb., Selsau, Sessw., Stomersee, Tirsen: matus, linus Bers., Lubn.; bewegen Mar., Saikava, Schwanb., schütteln Bers., Fest., Fianden, Saikava, Stockm.: žagata šķurina asti Bers., Saikava. veries, kuŗa ķēve ausis drusku šķurinās Pas. III, 246 (aus Rositten). suns ausis vien šķurina Mar. cūka aizgaldē ausis vien šķurināja (Var.: skurināja) BW. 22832 var. putniņš... pakaļu šķurināja 2672 var. vilciņš ļipu šķurināja 13572 var. ve̦cīs tē̦vs sirmu bārdu cūkas gana ābuolā; pats gulēja aiz kalneņa, cūkas bārdu šķurināja 29145. škurina ūsas Mar. šķurini stiprāk ābeli, lai nuokrīt visi ābuoli! Fest. pate (cūka) guli saulītē, bē̦rni cičus šķurināja BW. 29155. čigāns savu čigānieti ik vakarus šķurināja 33533 var.;
3) = knuosît, mit dem Schnabel knibbern Lubn. Wohl aus skurinât umgebildet und aus škurinât erschlossen.
Avots: ME IV, 55
šļaukstēt
šļaukstêt, -u, -ẽju,
1) šlaũkstêt C., PS., schallen;
šļàukstêt 2 Bers., Kl., Kreuzb., Lubn., Saikava, Selsau, Sessw., Warkl., rauschen, wie beim Aneinanderschlagen der Wellen U.; plätschern: plūst ūdens rūkdams, šļaukstē̦dams Plūd. Llv. II, 313. ūdens šļaukstē̦dams te̦k nuo jumta Saul. III, 81. viļņi šlaukstē̦dami čaluos Lautb. Vidv. 53. viļņi diktāki šļaũkst Janš. e̦ze̦rā pie krasta vilņi šķīst un šļaukst JR. IV, 24, gāzās ūdens strāvas uz visām pusēm šļaukstē̦damas vien Krišs Laksts 54. dzird laivu ūdenī drusku šļaukstam Lautb. Luomi 112. slapjš meitietis tur ce̦ldamies nuo viļņiem ārā šļaukst Plūd. Llv. II, 314. airu šļaukstēšana A. XXI, 506; šļàukstêt 2 Adl., Festen, Meselau, Stomersee, = šļankstêt;
2) plappern
(mit àu 2 ) Tirs. n. RKr. XVII, 81. Refl. -tiês, = šļaukstêt 1: vilciņš alu padarīja,... visas purvu purvmalītes šļaukstēt vien šļaukstējās BW. 2394.
Avots: ME IV, 66
1) šlaũkstêt C., PS., schallen;
šļàukstêt 2 Bers., Kl., Kreuzb., Lubn., Saikava, Selsau, Sessw., Warkl., rauschen, wie beim Aneinanderschlagen der Wellen U.; plätschern: plūst ūdens rūkdams, šļaukstē̦dams Plūd. Llv. II, 313. ūdens šļaukstē̦dams te̦k nuo jumta Saul. III, 81. viļņi šlaukstē̦dami čaluos Lautb. Vidv. 53. viļņi diktāki šļaũkst Janš. e̦ze̦rā pie krasta vilņi šķīst un šļaukst JR. IV, 24, gāzās ūdens strāvas uz visām pusēm šļaukstē̦damas vien Krišs Laksts 54. dzird laivu ūdenī drusku šļaukstam Lautb. Luomi 112. slapjš meitietis tur ce̦ldamies nuo viļņiem ārā šļaukst Plūd. Llv. II, 314. airu šļaukstēšana A. XXI, 506; šļàukstêt 2 Adl., Festen, Meselau, Stomersee, = šļankstêt;
2) plappern
(mit àu 2 ) Tirs. n. RKr. XVII, 81. Refl. -tiês, = šļaukstêt 1: vilciņš alu padarīja,... visas purvu purvmalītes šļaukstēt vien šļaukstējās BW. 2394.
Avots: ME IV, 66
šmukšināt
šmukšinât,
1) auch šmukšķinât Grünw., = smukš(ķ)inât, šmukstinât 1 U.: kad . . . sieva ar . .. mīļākuo bučuojās, viņš šmukšķināja Duomas II, 514. es šķitu ... meitu māmiņas raudam; viņa pati šmukšināja BW. 22713;
2) schnuppern (von Hunden bei Verfolgung der Spur)
Salisb. n. U.: vilciņš manu kumeliņu kārkle̦nā šmukšināja BW. 30032.
Avots: ME IV, 86
1) auch šmukšķinât Grünw., = smukš(ķ)inât, šmukstinât 1 U.: kad . . . sieva ar . .. mīļākuo bučuojās, viņš šmukšķināja Duomas II, 514. es šķitu ... meitu māmiņas raudam; viņa pati šmukšināja BW. 22713;
2) schnuppern (von Hunden bei Verfolgung der Spur)
Salisb. n. U.: vilciņš manu kumeliņu kārkle̦nā šmukšināja BW. 30032.
Avots: ME IV, 86
šmurkstēt
šmur̃kstêt,
1): (vilciņš) griezās ilgi pa galda virsu šmurkstē̦dams Austriņš Raksti VII, 23. gājuši, ka šmurkstējis vie[n] Pas. XI, 217.
Avots: EH II, 650
1): (vilciņš) griezās ilgi pa galda virsu šmurkstē̦dams Austriņš Raksti VII, 23. gājuši, ka šmurkstējis vie[n] Pas. XI, 217.
Avots: EH II, 650
spurra
švibināt
uzvirpuļot
uzvirpuļuôt,
1) hinaufwirbeln
(tr.): viesulis uzvirpuļuoja sienu gaisā Salis;
2) sich hinaufdrehen; sich drehend auf etw. geraten:
cīruļi... uzvirpuļuo augstu gaisā Celm. vilciņš uzvirpuļuoja uz kājas Bers.
Avots: ME IV, 399
1) hinaufwirbeln
(tr.): viesulis uzvirpuļuoja sienu gaisā Salis;
2) sich hinaufdrehen; sich drehend auf etw. geraten:
cīruļi... uzvirpuļuo augstu gaisā Celm. vilciņš uzvirpuļuoja uz kājas Bers.
Avots: ME IV, 399
vīcītis
vilks
I vìlks,
1): vilciņš ... asti vien kustināja BW. 26620. neej vis tu labāk! kuo tur nu tu vilkuos ("daudz, lielu") padarīsi! kuo nu šī vilkuos teiktu, kad es nedarītu, - it ne˙kā! AP.;
2): bišu v. auch Dond.; gaļas v. Frauenb., Schimpfname für ein Kind, das nur Fleisch zu essen liebt;
3): vilka âbulnîca Nerft, rhamnus cathartica; vilka de̦sa "badīgs cilvē̦ks" A.-Schwanb.; vilka kàuls 2 Oknist, comarum palustre; vilku vāles A. Upītis Laikmetu griežos I, 69, = vilka vālītes (?). "zube̦ni" ME. IV, 589 zu verbessem in "zuobe̦ni". Zur Etymologie s. auch Specht KZ. LXVI, 26.
Avots: EH II, 783
1): vilciņš ... asti vien kustināja BW. 26620. neej vis tu labāk! kuo tur nu tu vilkuos ("daudz, lielu") padarīsi! kuo nu šī vilkuos teiktu, kad es nedarītu, - it ne˙kā! AP.;
2): bišu v. auch Dond.; gaļas v. Frauenb., Schimpfname für ein Kind, das nur Fleisch zu essen liebt;
3): vilka âbulnîca Nerft, rhamnus cathartica; vilka de̦sa "badīgs cilvē̦ks" A.-Schwanb.; vilka kàuls 2 Oknist, comarum palustre; vilku vāles A. Upītis Laikmetu griežos I, 69, = vilka vālītes (?). "zube̦ni" ME. IV, 589 zu verbessem in "zuobe̦ni". Zur Etymologie s. auch Specht KZ. LXVI, 26.
Avots: EH II, 783
vilks
II vilks,
1) ein Instrument des Böttchers, womit Reifen auf hölzerne Gefässe aufgezogen werden
(mit ìl 2 ) Mar. n. RKr. XV, 143;
2) die Rolle, womit das Getreide in der Riege ge droschen wird
Mar.;
3) das Vorder stevenknie, Reitknie
Bandrevič;
4) Demin. vilciņš, ein Brummkreisel
L. (vilcins), U., Mag. XIII, 2, 48, Neugut, Ronneb.: vilciņu mest, den Brummkreisel los lassen U. griezties kâ vilciņš riņķī Puriņa Nauda 45. vilciņa jeb spurdekļa griešana Antrop. II, 120. Zur Bed. 4 vgl. r. волчóк "Brummkreisel" (: волк "Wolf"). Auch deutsch werden Geräte verschiedener Art "Wolf" genannt.
Avots: ME IV, 589
1) ein Instrument des Böttchers, womit Reifen auf hölzerne Gefässe aufgezogen werden
(mit ìl 2 ) Mar. n. RKr. XV, 143;
2) die Rolle, womit das Getreide in der Riege ge droschen wird
Mar.;
3) das Vorder stevenknie, Reitknie
Bandrevič;
4) Demin. vilciņš, ein Brummkreisel
L. (vilcins), U., Mag. XIII, 2, 48, Neugut, Ronneb.: vilciņu mest, den Brummkreisel los lassen U. griezties kâ vilciņš riņķī Puriņa Nauda 45. vilciņa jeb spurdekļa griešana Antrop. II, 120. Zur Bed. 4 vgl. r. волчóк "Brummkreisel" (: волк "Wolf"). Auch deutsch werden Geräte verschiedener Art "Wolf" genannt.
Avots: ME IV, 589
viltuls
zviukšēt
zviũkšêt Nötk., Salis, Salisb., zviukšêt U., Bauenhof, Dickeln, Lappier, Matthäi, Podsem, Puikeln, Vīt., zviũkšķêt Frauenb., zvìukšķêt 2 Meiran, -u, -ẽju, refl. zvìukšķêtiês 2 Meiran, = sviukšêt, sausen, heulen (vom Winde [U.], vom sirenenartigen Geräusch oder Knallen der Peitsche [Lems. n. U.], der Rute, vom Geräusch, das beim Drehen des Kreisels und anderen sehr schnellen Bewegungen entsteht), (zviukšķêt) knallen, pfeifen (von der Peitsche) LKVv.: zē̦nam vilciņš zviukš Vīt. ve̦lnam ar izkapti gāja, ka zviukš vien LP. VII, 1172. šķē̦ps zviukš Hoib 41, 20.
Avots: ME IV, 779
Avots: ME IV, 779