Paplašinātā meklēšana

sazvilnêt,

1) auch sazvilnît Saikava, sich lagern (vom Getreide od. Flachs):
lini sazvilnējuši Warkl.;

2) eine gewisse Zeit hindurch ohne Arbeit liegen:
s. visu vakaru Saikava;

3) ohne Arbeit liegend erlangen:
kuo tu tâ sazvilnēsi? celies tik augšā! Warkl.

Avots: ME III, 798

svilnêt: kuo tu svilni? (zu einem Faulpelz gesagt) Sauken; "schlummern" (mit "ilˆ"; prs. svilnēju) Holmhof.

Avots: EH II, 618

svilnêt, ohne Schlaf liegen Laud., Lasd., (mit ìl ² ) Warkl., Bers.: Saša svilnēja gultā Baltpurviņš I, 104 (ähnlich: Zalktis 1908, No 4, S. 18). Wohl zu svalstît; Retmwort zu zvilnêt.

Avots: ME III, 1158

vilˆnêt Mar., vilnêt Zvirgzdine, -u od. -ẽju, -ẽju, sich wellenartig bewegen, wogen: e̦ze̦rs vilnej Zvirgzdine. pļavas tai i[r] vilnej ar ūdeni ebenda. tec, upīte, nevilnē! lai vilnēja Daugaviņa RKr. XVI, 234. tīrumā labība viln Mar. n. RKr. XV, 143. sẽjumi viln Mar. n. RKr. XVII, 132.

Avots: ME IV, 594

I zvilnêt, -u (-ẽju Nötk.), -ẽju, intr., liegen (mit ilˆ ) Gr. - Buschh.; halb liegend, in ungezwungener Stellung verharren Vīt., (mit ilˆ ) Bers., KatrE. (hier auch: stehend, in gebückter Stellung), Lettihn Mar., Serben, (mit ìl ) Jürg., (mit il˜ ) Grünw.; liegend faulenzen Ellei, Sauken, Sessau, (mit ilˆ ) Bers., Golg., Gr. - Buschh., Jürg., (mit ilˆ ² ) Bauske, Frauenb., (mit ìl ² ) Saikava, Sussei; sich wälzen, sich rekeln Stockm. n. Etn. II, 129; ohne Arbeit leben, faulenzen Erlaa: viņš zviln gultā un neiet pie darba Gr. - Buschh. kuo tu zvilni! Golg. suns visu rītu zvilnēja klēts priekšā Bers. es nee̦smu aizmidzis, bet tâ atlaidies uz sāniem zvilnu Vīt. vāģuos gulu zvilnēja... cilvē̦ks Saul. I, 111. gultā zvilnē̦dams Austriņš Nopūtas vējā 122. zvilnēja kaut kut stūrī Daugava I, 981. lini... pie zemes pieplakuši,... zvilnēja... plē̦sumā Veselis Netic. Toma mīlest. 23. iesāniski pret galdu zvilnēja... dīvāns 98. tīruma vidū zvilnēja... akmens Austriņš M. Z. 16. pļavas stūrī zvilnēja... rati ar nuome̦stām zirga lietām 30. viņš tusnīja un klusē̦dams zvilnēja uz priekšu Turg. Pav. ūd. 100. kâ krauklis me̦lns, kur zvilnē sila mala, stāv... kapsētiņa U. b. 85, 58. Zu zvilt I.

Avots: ME IV, 775

II zvilnêt: miglā iekūries, zvilnējis sarkans mēnesis Austriņš Raksti V, 252.

Avots: EH II, 815

II zvilnêt, -u (-ẽju Nötk.), -ẽju, flammen (mit ilˆ ) Mar.; glühen; "mirdzēt, laistīties, līguoties" Nötk.: liesmes zviln Mar. n. RKr. XVII, 132. māja zviln vien (während der Feuersbrunst) XV, 145. krāsnī uogles zviln. pļava zvilnē nepļauta Nötk. Nebst li. žvìlti "glänzen" und žvelù "brenne" (bei Būga KZ. LII, 288; acc. s. part. prs. žvelanti, Rad XL, 123 aus Bretkun) wohl zu ai. jvàlati "flammt" (wenn mit ererbtem l); s. Le. Gr. 579 und Wood Post-conson. w in Indo-eur. 78 f.

Avots: ME IV, 775