Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'vilne' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'vilne' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

pavilne

pavilne Lettg., = palini: lieluos linus nuoplūc, pavilne paliek.

Avots: ME III, 137

vilne

vilne, = vilna II, vilnis, die Welle: ūdens vilnes kauks Manz. Post. I, 12. putu nītes, niedru šķiets, vilne pati audējiņa (Var.: audējiņa vilnīte, viļņu meita audējiņa) BW. 31003,1.

Avots: ME IV, 594

vilnene

vilnene, ‡

2) ein wollener Strumpf
Ciema spīg. 64, Sieva 166; vgl. vil˜leņu.

Avots: EH II, 784

vilnene

vilnene, ein Pilz U., Dond., Memelshof, (mit ilˆ ) Salisb., Wolm., (mit ilˆ 2 ) Ruj., Segew.; lactarius vellereus Birsman; lactarius torminosus Trik. Vgl. vilnis II.

Avots: ME IV, 594

vilnenīca

vilnenīca,

1) der Flaum eines jungen Vogels
(mit ìl 2 ) Saikava;

2) eine Mütze aus Schafsfell
(mit ìl 2 ) Lubn., Saikava.

Avots: ME IV, 594

Šķirkļa skaidrojumā (3)

gubenis

gubenis, gube̦ns, gubene, Demin. auch gubentiņš [BW. 2470 var.],

1) [gubina Kreuzb.], der Haufe:
trīs gube̦ni kremeldīšu BW. 30658. suns gul sniega gube̦nā. viņš nuoģērbies kâ gubenis. pe̦ka gāja gulēt; vilne raudāja, kâ būs gulēt pie tādas gubenes BW. 2840. rudzu gubeņi 2470;

2) eine Strohscheune, ein Anbau an der Riege
(AP.) oder am Viehstall [Wolm.]: rija, piedarbs un gube̦ns ieraduši mājuot zem viena pajumta Aps. virssalmus izkrata un sievieši tuos aizne̦s uz kūtsaugšām un gubeņiem Etn. III, 73. lūkuojiet, bāleliņi, vai ir salmi gubenī BW. 25976. Nach L. u. U. auch Heuscheune. [Wohl zu gubt, guba.]

Avots: ME I, 674

villine

villine,

1) s. vilnaine;

2) eine Mütze aus Schafsfell
(mit il ) Trik., Zögenhof;

3) villene Bauske, Behnen, Frauenb., Kand., Pankelhof, Selg., Stenden, Wandsen, villenīte Wahnen, muku villene, vil˜line Dunika, Plur. ville̦ns Popen, ein Pilz;
villene Dond., Plur. villenes U., villaines U., lactarius vellereus; lactarius torminosus Pampeln, Prawingen, Schlampen. Aus *vilnene.

Avots: ME IV, 592

vilnēt

vilˆnêt Mar., vilnêt Zvirgzdine, -u od. -ẽju, -ẽju, sich wellenartig bewegen, wogen: e̦ze̦rs vilnej Zvirgzdine. pļavas tai i[r] vilnej ar ūdeni ebenda. tec, upīte, nevilnē! lai vilnēja Daugaviņa RKr. XVI, 234. tīrumā labība viln Mar. n. RKr. XV, 143. sẽjumi viln Mar. n. RKr. XVII, 132.

Avots: ME IV, 594