viltīgs
vilˆtîgs,
1): (lieciniekus) tikai viltīgus atradīsi Blaum. Raksti I 5 (1936), 36; ‡
2) verloren (vergeblich)
Stender Deutsch-lett. Wrtb. unter verlieren:
viltīgu darbu darīt.
Avots: EH II, 785
1): (lieciniekus) tikai viltīgus atradīsi Blaum. Raksti I 5 (1936), 36; ‡
2) verloren (vergeblich)
Stender Deutsch-lett. Wrtb. unter verlieren:
viltīgu darbu darīt.
Avots: EH II, 785