izvingroties‡ izviñgruôtiês, eine Zeitlang (zu Genüge) turnen, üben: izvingruojā mies līdz apnikai.Avots: EH I, 496
vingrotviñgruôt, ‡2) üben: viņš vingruo sevi druošsirdībā Fr. Adamovičs Rudens ziedi 62. ‡ Refl. -tiês Siuxt, Kraftproben machen: tagad jau skuolās kâ nekâ viñgruojas, bet senāk paši vingruojās.Avots: EH II, 785