vingrot

viñgruôt, ‡

2) üben:
viņš vingruo sevi druošsirdībā Fr. Adamovičs Rudens ziedi 62. ‡ Refl. -tiês Siuxt, Kraftproben machen: tagad jau skuolās kâ nekâ viñgruojas, bet senāk paši vingruojās.

Avots: EH II, 785