Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vingrs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vingrs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
pavingrs
vingrs
I viñgrs (li. vingrùs "sich schlängelnd") IW. Lin. (unbek. in Arrasch, Golg., Jürg., Kaltenbrunn, Kl., Oknist, Ruj., Schwanb., woim.),
1) elastisch; fest:
vingra miesa Dond. vingra gaita Bers. vingri suoļi Lubn. vingrs (fest anliegend) zābaks Stenden, zeme jau brangi vingra (uzsalusi) Wandsen;
2) frisch, hurtig, geschickt
L., U.: pazīdami manu vingruo un veikluo ruoku Janš. Mežv. ļ. II, 272. vingras ruokas (geschickte Hände) C. vingra mēle Dunika. vingrs vīrs Kaudz. M. 81. - Subst. vingrums,
1) die Festigkeit, Elastizität
Frauenb.;
2) die Hurtigkeit, Geschicklichkeit
U.;
3) = augums Hasenpot n. U. Wohl ats ein Kuronismus nebst vinguruoties, ve̦ngrs und vengre (s. dies) zu apr. acc. s. wīngriskan "List" und le. Uogre (ein Flussname); s. auch Leskien Abl. 355, Būga KS. I, 73 und Rozwadowski RSI. VI, 55.
Avots: ME IV, 599, 600
1) elastisch; fest:
vingra miesa Dond. vingra gaita Bers. vingri suoļi Lubn. vingrs (fest anliegend) zābaks Stenden, zeme jau brangi vingra (uzsalusi) Wandsen;
2) frisch, hurtig, geschickt
L., U.: pazīdami manu vingruo un veikluo ruoku Janš. Mežv. ļ. II, 272. vingras ruokas (geschickte Hände) C. vingra mēle Dunika. vingrs vīrs Kaudz. M. 81. - Subst. vingrums,
1) die Festigkeit, Elastizität
Frauenb.;
2) die Hurtigkeit, Geschicklichkeit
U.;
3) = augums Hasenpot n. U. Wohl ats ein Kuronismus nebst vinguruoties, ve̦ngrs und vengre (s. dies) zu apr. acc. s. wīngriskan "List" und le. Uogre (ein Flussname); s. auch Leskien Abl. 355, Būga KS. I, 73 und Rozwadowski RSI. VI, 55.
Avots: ME IV, 599, 600
vingrs
vingrs
Šķirkļa skaidrojumā (6)
steberīgs
steģerīgs
vengrs
vingars
vinguļu
vinguļu vinguļiem, sich vielfach schlängelnd: viņģuojām pa metu vinguļu vinguļiem Janš. Mežv. j. II, 76. Zur Wurzel von vingrs I.
Avots: ME IV, 600
Avots: ME IV, 600
vinguroties
viñguruôtiês Līn.,
1) sich winden
Wain. (mit iñ): dêle butelē vinguruojas: būs slikts laiks Wain.; sich (sich windend) zu befreien suchen Nötk.;
2) langsam, ungeschickt gehen
(mit iñ ) Frauenb.: kuo tu tâ vinguruojies, tâ lē̦ni! Frauenb. Zur Wurzel von vingrs I.
Avots: ME IV, 600
1) sich winden
Wain. (mit iñ): dêle butelē vinguruojas: būs slikts laiks Wain.; sich (sich windend) zu befreien suchen Nötk.;
2) langsam, ungeschickt gehen
(mit iñ ) Frauenb.: kuo tu tâ vinguruojies, tâ lē̦ni! Frauenb. Zur Wurzel von vingrs I.
Avots: ME IV, 600