I ve̦ñgrs, geschickt Līn. Wain.: tas ir ve̦ngrs zē̦ns! Zu vingrs.

Avots: ME IV, 537

II ve̦ñgrs Dond., veñgris Rothof, der Stengel: rāceņu vengri Talsen. Zu vengre.

Avots: ME IV, 537