Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'viras' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'viras' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

izviras

‡ izviras, Eisenschlacken in der Schmiedt Kaltenbr.

Avots: EH I, 496

noviras

‡ nuoviras Strods Pareizr. vōrdn. 126, was siedend über den Kessel sprudelt.

Avots: EH II, 108

pieviras

pìeviras, der Ansatz beim Kochen Dr.

Avots: ME III, 311

viras

viras,

1) "beim Schmelzen des Eisens von Eisenteilen, Kohlen und Asche gebildete und kaltgewordene Masse"
Wessen. Zu vira I.;

2) s. vira II 1.

Avots: ME IV, 602

Šķirkļa skaidrojumā (5)

atviru

atviru, atvirā (li. ãtviras "offen"), offen, geöffnet: durvis stāvēja atviru (atvirā) Vēr. II, 1102. mute palikusi atviru MWM. VIII, 721. acis vairs neturējās atviru Jauns.

Avots: ME I, 211

izsvērt

izsvḕrt [li. išsver̃ti], tr.,

1) auswägen:
tuo izsvērs nākuotne ar saviem svariem Izgl. IV, 3. vaŗš nuo visiem rīkiem nebij izsveŗams Jer. 52, 20;

2) mit dem Hebel emporheben:
izsvē̦rtajam katlam viena uose nuošļūk nuo sviras LP. V, 398;

3) hervorheben:
tuomē̦r spēja uztvert un izsvērt tagadējuo formu vilcienus vēl paasinājusēs Vēr. II, 1124;

4) leeren, austrinken:
līdz beidzamai pilei izsvēris savu puskuorteli Aps. Refl. - tiês, sich ausbeugen: vārti izsveŗas, das Tor hängt schief, hat sich aus seiner Lage herausgebeugt U.

Avots: ME I, 809

svira

svira, ein Hebebaum, Hebel Kawall n. U., Pūrs III, 141, Grob., Nigr.; ein Brunnenschwengel U., Bielenstein Holzb. 163 (nördlich von der Abau): atnes sviru, izsvirāsim akmeni! Nigr. iebāz sviru dziļāk un tad liec uz leju, - akmens būs uz reizi ārā! Grob. izsvē̦rtajam katlam viena uose nuošļūk nuo sviras LP. V, 398. būtu jālietuo svira un buomis JR. IV, 82. Zu svḕrt.

Avots: ME III, 1161

vira

I viŗa, = virve, ein dickes Seil, Tau: kuģis pārcietis briesmīgu negaisu: viras sarautas Nigr.

II viŗa, = vira, Gebräu (?): citai virai ņe̦m ūdeni nuo akas, citai ne̦s nuo strauta Janš. Mežv. ļ. II, 127.

Avots: ME IV, 620

vira

II vira,

1) die Türklinke Lennewarden;
Plur. viras,

a) "bluķis ar caurumu vidū, kur griežas vārti" Illuxt;

b) eine Art Türhängen
Adamovič; eine Art Hängetür Oberkurl. n. Bielenstein Holzb. 35;

c) "?" : tagad durvīm piesit eņģes, senāk vis˙garām bija, kâ vēl tagad re̦dz pie kūtīm, vienīgi viras, t. i. durvju mugurai piesists vertikāli vienā malā miets, kas ielaists augšā un apakšā ieduobumuos RKr. XI, 86;

d) "kas veras" Nötk.;

2) comm., einer, der oft und ohne Grund die Tür auf- und zumacht
(pejorativ): tāds kâ vira! kuo tu virā (virini) durvis? Grawendahl. Zu vērt.

Avots: ME IV, 602