Paplašinātā meklēšana

‡ *dàugvìrsis ² , in der Verbind. uz dàugvirša ² , auf dem Dünaufer Kaltenbr.: uz daugvirša atbuoda atne̦s labumu.

Avots: EH I, 310

galˆvvìrsis ² : auch Oknist n. FBR. XV, 166, Sonttaxt.

Avots: EH I, 381

galˆvvìrsis [li. galvãviršis], der obere Teil des Kopfes, der Schädel: pliks galvvirsis MWM. VII, 736. nuoglaudīts galvvirsis VIII, 126.

Avots: ME I, 598

‡ ratvirsis, der Wagenkorb (?): pačamdīja ... ratvirsī Sārts Druvas san 183.

Avots: EH II, 355

tvirsis "?": pēc kāzām visi tādi tvirsti N.-Bartau.

Avots: ME IV, 291

I vìrsis ² : auch Fest.; v. manas kājas grauza BW. 10408 var. ar virsīšu ziediņiem 18271 var.

Avots: EH II, 788

I vìrsis ² Saikava, gew. Plur. virši RKr. II, 68; Nitau n. Etn. 1, 84, (mit ìr) PS., Wolm., (mit ìr ² ) KL, Prl., (mit ir̂ ² ) Karls., Riga, Salisb., das Heidekraut (calluna vulgaris Salisb.): mežā ir virsis Saikava. čūska gāja pa virsi man pakaļ ebenda. sila virši kājas grauž BW. 25934, 4. sila viršu ziediņiem 18271 var. sila viršus kapādams 15994. viršu (Var.: viršņa) ziedu alutiņu 10590. jāsutinājas vannā, kur skujas, nātres un virši aplieti Etn. IV, 115. Zu serb. vrȉjes, r. вéрескъ "Heidekraut", woneben ein gleichbed. virži (s. dies). Deswegen aber braucht man nicht mit Persson Beitr. 505 f., Trautmann Wrtb. 362 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 273 das le. und slav. -s- hier auf -g̑(h)s- zurückzuführen da es auch auf ein k̑ (vgl. gr. ἐρείχη und air. froech dass.) zurückgehen kann.

Avots: ME IV, 612

II virsis,

1): auch (mit ir̂) AP.

Avots: EH II, 788

II virsis Vīt.,

1) = virsus, der Aufstrich auf Fladen, Kuchen: ar mentīti uzsmērē virsi Vīt. 54;

2) = virse 1: pilns ratu virsis nuo viena paša teļa P. W. Šis ar mani tiesāties? 7.

Avots: ME IV, 612

skujiens, der Nadelwald: neduod manis, māmuliņa, skujienā, virsienā! virsis manas kājas grauza, skujas bira vainagā BW. 10408 var.

Avots: ME III, 902

II virsa, = virsis">virsis I (?): ja virsai ziedi vairāk tik augšgaluos. tad rudzi agri jāsēj Etn. II, 73.

Avots: ME IV, 610

I vìrsãji Nötk., PS., virsāji ² Kl., Lubn., virsāji Erlaa, vìrsēji ² Mar., virsēji U., virseji L., das Heidekraut (calluna vulgaris Salisb.): septembra mēnesi . . . saukuši par . . . virsāju mēnesi, juo šai mēnesī zied virsāji Etn. IV, 100; virsājs Mar., ein mit Heidekraut bewachsener Platz. Zu virsis I.

Avots: ME IV, 611

virsiêns, ein Ort, wo Heidekraut wächst Sessw.; abgeschnittenes oder abgepflücktes Heidekraut (kollektiv) Kl., KatrE.: ruden ganu virsienā . . .: ruden zied virsieniņš (Var.: virsis ) BW. 29044. neduod manis . . . virsienā: virsis manas k,ājas grauza 10408 var.

Avots: ME IV, 612

I vìrsnis ² Gr.-Buschh., Kaltenbrunn, Oknist, virsnis Lubn., Preili, virsne Spr., (mit ìr ² ) Gr.-Buschh., Plur. viršņi Aiviekste, Kreuzb., virsnes U., Aiviekste, Kreuzb., Wessen, = virsis">virsis, Heidekraut: zied silā viršu lauki Dz. V. sila virsnis Domas II, 137. zem priedēm virsnis Sudr. E. zilsarkanie viršņi Vēr. II, 137. viršņu kalnu ganīdama viršņu viju vainadziņu BW. 4681. ruden zied viršņu kalni 7456. ruden guovis viršņus ēda 7456 var. viršņi (Var.: virši) manas kurpes plēsa 18272, 13 var. pe̦lavu vietu var izpildīt virsnes (virši) Būvmācība 77. tīru nuo apģē̦rba virsnes un sūnas Stari 26. - purvja (?] virsnes, Gagel, Sumpfmyrthe (myrica gale) Mag. IV, 2, 77.

Avots: ME IV, 613

I virze,

1) s. vir̂za;

2) = virsis">virsis: caur siliņu nevediet: sila virze (Var.: virši) kājas bada BW. 18272, 9 var. Zur Bed. 2 vgl. virzis.

Avots: ME IV, 619

vir̂zis (li. viržỹs "Heidekraut") AP., Plur. vir̂ži ² Magnushof, Salis, = virsis">virsis. Zur Wurzel von varza. s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 273.

Avots: ME IV, 620