Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'zāģe' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'zāģe' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
zāģene
zāģene,
1) zãģene Gotthardsberg, Pussen, Windau, Plur. zāģenes Ahs., Autz, Fockenhof, Gotthardsberg,Pussen, Sessau, die Sägemühle:
kuoku zãģenes Konv. 2 731. dēļu zāģenes 150. zāģenēs zāgā baļķus, dẽles Ahs.;
2) der Sägebalken
(mit à 2 ) Vīt.: nuo šās priedes iznāk vare̦na zāģene Vīt.;
3) gladiolus imbricatus L. Stockm. n. RKr. III, 70; Plur. zāģenes, Siegwurz, Netzschwertel ( gladiolus L. ) Etn. I, 28; Konv. 1 536: zāģenes de̦r pret zuobu sāpēm Etn. I, 109.
Avots: ME IV, 695
1) zãģene Gotthardsberg, Pussen, Windau, Plur. zāģenes Ahs., Autz, Fockenhof, Gotthardsberg,Pussen, Sessau, die Sägemühle:
kuoku zãģenes Konv. 2 731. dēļu zāģenes 150. zāģenēs zāgā baļķus, dẽles Ahs.;
2) der Sägebalken
(mit à 2 ) Vīt.: nuo šās priedes iznāk vare̦na zāģene Vīt.;
3) gladiolus imbricatus L. Stockm. n. RKr. III, 70; Plur. zāģenes, Siegwurz, Netzschwertel ( gladiolus L. ) Etn. I, 28; Konv. 1 536: zāģenes de̦r pret zuobu sāpēm Etn. I, 109.
Avots: ME IV, 695
zāģenīca
zāģenīca,
1) zāģenīca Bers., Kalzenau, Lubn., Meiran, (mit à 2 ) Gilsen, Stockm., Vīt, zāģenica Memelshof, zàģenica 2 Saikava, zāģenice Sessw. n. U., zàģinīca 2 Oknist, - zāģene 2, der Sägebalken;
2) zāģenice Kokn. n. U., Plur. zāģenīcas Bers., (mit ã ) Jürg., = zāģene 1, die Sägemühle;
3) die mit der Säge Arbeitende, die Sägerin
Nötk.
Avots: ME IV, 695
1) zāģenīca Bers., Kalzenau, Lubn., Meiran, (mit à 2 ) Gilsen, Stockm., Vīt, zāģenica Memelshof, zàģenica 2 Saikava, zāģenice Sessw. n. U., zàģinīca 2 Oknist, - zāģene 2, der Sägebalken;
2) zāģenice Kokn. n. U., Plur. zāģenīcas Bers., (mit ã ) Jürg., = zāģene 1, die Sägemühle;
3) die mit der Säge Arbeitende, die Sägerin
Nötk.
Avots: ME IV, 695
zāģenis
zāģeris
zãģeris Frauenb. u. a.,
1) der Säger
St., U.: sniķerīti, zāģerīti! BW. 24250, 1 var.;
2) labības zāģeris, cephus pygmaeus Konv. 2 2682.
Avots: ME IV, 695
1) der Säger
St., U.: sniķerīti, zāģerīti! BW. 24250, 1 var.;
2) labības zāģeris, cephus pygmaeus Konv. 2 2682.
Avots: ME IV, 695
zāģermanis
Šķirkļa skaidrojumā (8)
krākt
kràkt, kŗâkt 2 - cu (li. krõkti od. kriõkti "röcheln, grenzen"),
1) schnarchen, röcheln, schnauben:
viņš aizgāja šņākdams, krākdams. kas piektvakaru vij auklas, tas pa nakti krācuot Wid. krāc kâ zāģeris krāc;
2) krächzen:
vārnas krāca uozuolā BW. 32123, 5;
3) schnauben, tosen, brausen:
jūŗa, vē̦tra, kŗāce kŗāc. zeija krāja krācama BW. 30321; mit dem Gen.: jūŗa kŗāca zvejnieciņu, schnaubte (verlangend) nach Fischern BW. 17456. [Nebst slav. krakati "krächzen" zu ahd. hruoh "Krähe" und vielleicht ir. cráin "Sau", s. Stokes Wrtb. 96.]
Avots: ME II, 266
1) schnarchen, röcheln, schnauben:
viņš aizgāja šņākdams, krākdams. kas piektvakaru vij auklas, tas pa nakti krācuot Wid. krāc kâ zāģeris krāc;
2) krächzen:
vārnas krāca uozuolā BW. 32123, 5;
3) schnauben, tosen, brausen:
jūŗa, vē̦tra, kŗāce kŗāc. zeija krāja krācama BW. 30321; mit dem Gen.: jūŗa kŗāca zvejnieciņu, schnaubte (verlangend) nach Fischern BW. 17456. [Nebst slav. krakati "krächzen" zu ahd. hruoh "Krähe" und vielleicht ir. cráin "Sau", s. Stokes Wrtb. 96.]
Avots: ME II, 266
sagriezt
II sagriêzt, ‡
2) zersägen
Kaltenbr., Saikava: jāņe̦m zāģeri, lai sagriež dēļuos Austriņš Raksti VII, 297; ‡
3) schneidend erreichen, erlangen, heraufbeschwören:
jaunas meitas nedrīkst maizi nuo kukuļa griezt, lai sev ve̦cu vīru nesagriež RKr. XIX, 101 (aus Planhof). Refl. -tiês: sagriezās (scil.: ziepju), cik galuodu bij vajadzīgs Jauns. B. gr. 3 II, 206.
Avots: EH XVI, 410
2) zersägen
Kaltenbr., Saikava: jāņe̦m zāģeri, lai sagriež dēļuos Austriņš Raksti VII, 297; ‡
3) schneidend erreichen, erlangen, heraufbeschwören:
jaunas meitas nedrīkst maizi nuo kukuļa griezt, lai sev ve̦cu vīru nesagriež RKr. XIX, 101 (aus Planhof). Refl. -tiês: sagriezās (scil.: ziepju), cik galuodu bij vajadzīgs Jauns. B. gr. 3 II, 206.
Avots: EH XVI, 410
sniķeris
sniķeris Karls., Schnitzer, Bildhauer (auch in Brucken n. Etn. II, 33), Tischler (in N.-Bartau n. Etn. I, 121, ulanz.) Kurl. n. U., Schreiner Manz. Lettus: sniķerīši, zāģerīši, līdz ar mani tautiņās! māte deva lielu pūru, nelien tautu klētiņā BW. 18010 (ähnlich 18011, 18012 und 24250, 1 var., auch aus Livl.). duodat ziņu sniķeŗam, lai tais[a] manu mūža māju! 27308. mūža nama sniķerim 27812, 20 var. sniķera lietas Zeif. II, 250 (Dünsb.). Aus dem mnd. sniddeker > snitker "Tischler".
Avots: ME III, 976
Avots: ME III, 976
streves
strīķeris
strīķeris, wer (das Getreidemass) abzustreichen hat: strīķerīši (Var: snîķerīši), zāģerīši, līdz ar mani tautiņās! māte deva lielu pūru, nelien tautu klētiņā BW. 18010 var. Aus mnd. striker "Streicher".
Avots: ME IV, 1091
Avots: ME IV, 1091
ūtars
‡ ūtars "?": izgājušās vasaras zāģeŗi ... tie tīrie ūtari, vairāk ne˙kas Austriņš Raksti VII, 300. Vgl. ‡ utars.
Avots: EH II, 741
Avots: EH II, 741