Paplašinātā meklēšana

‡ àizzâļuôt, mit Gras bewachsen: celiņš aizzāļuojis.

Avots: EH I, 64

apzâļuôt,

1) intr., sich mit Gras
(zâles) bedecken, sich begrasen: uzart savu apzāļuojušuo druvu Vēr. I, 501;

2) tr., durch Zauberkräuter feien:
manas guovis apzāļuotas LP. VII, 594;

3) würzen
U.

Avots: ME I, 137

ìezâļuôt, tr.,

1) balsamieren, Medikamente einspritzen:
kad šis lielkungs nuomiris, tad tuo iezāļuojuši LP. IV, 229;

2) durch Medikamente behexen:
puisi, meitu. Refl. - tiês, = iezaļuot: rudzi labi iezāļuojušies Mag. IV, 2, 115.

Avots: ME II, 91

‡ izāļuôtiês, = izãlêtiês.

Avots: EH I, 433

‡ izzâļuôt,

1) izzāļât Warkl., = sazâļuôt 2;

2) mit Hilfe von Medizin
(zâles) auskurieren, heilen (tr.) BielU.: kas tevi ar labām zālēm pruot i. Lange Latv. ārste 15. izzāļājis acis Pas. VIII, 387 (aus Lettg.). ar pašu saplūktām... zâlēm ...vājniekus... i. Janš. Līg. II, 52. Refl. -tiês, sich mit Hilfe von Medizin auskurieren: tu dzīries sargāties un i. Lange Latv. ārste 8. pats izzāļājies Pas. VIII, 387 (aus Lettg.).

Avots: EH I, 497

nùozâļuôt,

2): durch falsche ärztliche Behandlung töten
Diet.

Avots: EH II, 108

nùozâļuôt,

1) intr., sich begrasen:
ciesām nuozāļuojuse smilšu kaudzīte apzīmē vietu, kur viņa kareivja kauli trūd Aps.;

2) tr., vergiften:
dē̦ls sasējis nuozāļuotuos suņus ar astēm kuopā LP. VI, 322;

3) die Frucht durch Nledikamente abtreiben.
Refl. -tiês, sich vergiften: māsa mēģinājusi nuozāļuoties B. Vēstn.

Avots: ME II, 890

pãrzâļuôtiês, übermässig, zu viel Arzenei einnehmen: viss, kuo baudām, ir vē̦de̦ra zāles, bet var arī pārzāļuoties Por.

Avots: ME III, 188

pìezâļuôt,

1) mit Gras od. Unkraut vollwachsen:
kur piezāļuojis, - izravē Ezeriņš Leijerkaste I, 241;

2) mit Hilfe eines Zaubergetränkes fesseln, anzaubern:
Marģieta suolījusies Edai pieburt un piezāļuot bagātā Ķikuriņa dē̦lu Janš. Tie, kas uz ūdens 11.

Avots: ME III, 312

sazâļuôt, Refl. -tiês: ar ... kunga sazāļuošanuos Janš. Līgava II, 210.

Avots: EH XVI, 467

sazāļuôt,

1) tr., mit einer Medizin
(zâles), mit Kräutern, Gewürz versehen; vergiften: sazāļuot brūces LP. I, 30. tâ sazāļuotā ūdenī ve̦cmāte bē̦rnu mazgāja BW. I, S. 184. brandavu glāzi - tādu sazāļuotu ar piparmenci A. XXI, 568. sazāļuotie ēdieni LP. IV, 129. ar nāveszâlēm sazāļuotu pienu MWM. VII, 122;

2) mit Unkraut bewachsen:
sazāļuojušām puķu duobēm Jaunie mērn. laiki IV, 90. Refl. -tiês, sich vergiften.

Avots: ME III, 795

uzzâļuôt,

1) Gras hinzupflücken, noch pflücken:
vēl drusku jāuzzāļuo C.;

2) würzen
(perfektiv): uzzāļuot šņabi Bauske.

Avots: ME IV, 400

zâļuôt Bers., C., Erlaa, Jürg., KatrE., Kl., Sessw.,

1) würzen
L., U.;

2) kurieren
U., Frauenb., Nötk.: sanāca dakteri..., zāļuoja viens šâ, uotrs tâ MWM. VI, 16;

3) prügeln
Zaravič. Refl. -tiês,

1) spriessen:
ej pruojām, le̦dutiņu, lai zâlīte zāļuojas! BW. 30110;

2) sich (mit verschiedenen Heilmitteln) kurieren
Frauenb. - Subst. zâļuôšana, das Kurieren: zāļuotājs nuodarbuojas ar cilvē̦ku un luopu zāļuošanu Ahs.; zâļuôtãjs,

1) wer Gras pflückt, rauft;

2) wer kuriert, ein Salbader
Brasche, Ahs.: zāļuotāji gavēņu piektdienās izgatavuo savas zâles Etn. I, 75.

Avots: ME IV, 699

zâļuôts, = zâlaîns: ārdītājas zāļuotiem vaiņagiem BW. 28185 var.

Avots: ME IV, 699