zāļot

zâļuôt Bers., C., Erlaa, Jürg., KatrE., Kl., Sessw.,

1) würzen
L., U.;

2) kurieren
U., Frauenb., Nötk.: sanāca dakteri..., zāļuoja viens šâ, uotrs tâ MWM. VI, 16;

3) prügeln
Zaravič. Refl. -tiês,

1) spriessen:
ej pruojām, le̦dutiņu, lai zâlīte zāļuojas! BW. 30110;

2) sich (mit verschiedenen Heilmitteln) kurieren
Frauenb. - Subst. zâļuôšana, das Kurieren: zāļuotājs nuodarbuojas ar cilvē̦ku un luopu zāļuošanu Ahs.; zâļuôtãjs,

1) wer Gras pflückt, rauft;

2) wer kuriert, ein Salbader
Brasche, Ahs.: zāļuotāji gavēņu piektdienās izgatavuo savas zâles Etn. I, 75.

Avots: ME IV, 699