Paplašinātā meklēšana

zābaciņi Briņķi (bei Hasenpot), = kurpītes, eine Art Pflanzen.

Avots: ME IV, 693

‡ apaļpuolis "?": iešu apaļpùoļu ² zemītē; ni man sievas, ni bērniņa, apals puisis baŗavuos BW. 5266,2. zābaciņi apaļpuoļu šūdināti 31732.

Avots: EH I, 71

dèldêt, -ēju, -ēju, tr., abnutzen, verschleissen, tilgen: spē̦lmanis velti bijies, ka kāzās stīgas deldēšuot Neik. vai tie mani zābaciņi bij par velti deldējami BW. 11257. kuo velti par tādām lietām mēli deldēt? Subst. de̦ldē̦tājs, jem., der abnutzt, tilgt, der Tilger: daža laba mātes meita tava mūža de̦ldē̦tāja BW. 8144. Jēzus, grē̦ku de̦ldē̦tājs; so auch grē̦ku deldēšana, die Tilgung der Sünden. Zu dilt.

Avots: ME I, 453

dūpa, Interj. zur Bezeichnung des Klapperns der Stiefel: dūpa, dūpa (Var.: dipa. dipa) zābaciņi BW. 24065 var.

Avots: ME I, 529

klabu, klappernd: klabu, klabu zābaciņi BW. 24065. kurpes gāja klabu klabs 5726.

Avots: ME II, 207

krapšķêt (unter krapstêt): bērnam krapšķ zābaciņi Grünw., Vank.

Avots: EH I, 642

kruñkuôts, kŗuñkuôts Kand., kruñkuotains, runzelig, faltig, faltenreich: zābaki krunkuotiem stulmiem Stari III, 221. krunkuotaiņi zābaciņi BW. 5650.

Avots: ME II, 287

mel˜nêt, -u, -ẽju,

1) intr., schwarz werden, schwarz scheinen:
ziedi saulē melnēs un mirs MWM. VIII, 849. lai mellēja tā meitiņa, kâ mell mani zābaciņi BW. 15282, 1;

[2) tr., (mit einem prs. auf -ẽju), schwärzen, schwarz machen
U.] labības melnēšana, der Getreidebrand, bedingt beim Weizen (kviešu m.) durch gewisse Pilze RKr. III, 130.

Avots: ME II, 597

nepatìesi, nepatieši, nepateisu,

1) mit Unrecht, ohne Grund
[pa nepatiesu Biel. n. U.]: kāpēc mani māmuliņa nepatiesi ienīdēja? Ltd. 2827. citi bē̦rni klaipu plēsa, mani lūla nepatiesi BW. 3041;

2) umsonst, unnützerweise:
pieši mani, zābaciņi nepatiesi (Var.: nepatieši) deldējami 22423. nemin dievu nepatieši! 12558.

Avots: ME II, 726

pakš(ķ)êt, -u, -ẽju, intr., paffen, puffen, plätschern, rieseln: tad mēs šāvām, kā pakšēja vien Jauns. lakādas zābaciņi maigi pakšēja Duomas III, 535. pakšē̦damas pilēja nuo jumtiem lielas ūdens lāses Plūd.

Avots: ME III, 50

pakš(ķ)êt, -u, -ẽju, intr., paffen, puffen, plätschern, rieseln: tad mēs šāvām, kā pakšēja vien Jauns. lakādas zābaciņi maigi pakšēja Duomas III, 535. pakšē̦damas pilēja nuo jumtiem lielas ūdens lāses Plūd.

Avots: ME III, 50

pazuõlêt: pazuolē̦ti zābaciņi Tdz. 51892.

Avots: EH XIII, 193

samel˜nêt Ahs.; samelnêt Spr.; Fest., mundartlich auch samel˜lêt, bei Baltpurviņš I, 141. ein praet. samelna, intr., schwarz, dunkel, schmutzig (Spr.) werden (perfektiv): lai samell (Var.: nuomell) tā meitiņa kâ tie mani zābaciņi! BW. 15282. sazilēj[u]se, samelnēj[u]se sudrabiņa nesējiņa 21627. ilgi papļauts siens sāk melnēt un samelnê Fest. viņš galīgi samelnēja, un palika vairs tik ē̦na nua agrākā... sārtvaidzīgā puiša Veselis Tīruma ļaudis.

Avots: ME II, 682

samìet, ‡ Refl. -tiês, eindringen (von mehreren Subjekten): zābaciņi bij dziļi samējušies dubļu kārtā Kaudz. Izjurieši 84.

Avots: EH XVI, 432

‡ škŗipu, Interj., in der Verbind. š. škŗapu: š. š. zābaciņi BW. 26541, 10.

Avots: EH II, 628

smudrs U., = smuidrs: smudri (Var.: smuidri), gaŗi zābaciņi BW. 31890, 1. lai tā smudra augumiņa kâ liepiņa! 1540 (ähnlich 4596, 4 var. und 9255 var.). Līvija ar savu tievi smudruo . . . stāvu Veselis Daugava I, 430. Zu smaudrs.

Avots: ME III, 968

šņir̂kstêt Saikava, šņir̂kstêt ² (daneben das Praesens šņir̃kst) Schibbenhof, -u, -ẽju, = snirkstêt, ņirkstêt, knirschen U. unter snirkt: zuobi sacirtās, šnirkstēja kâ zvē̦ram A. Brigader Daugava I, 837. aiz dusmam (sāpem) zuobus griež, ka šņirkst vien Fest. šņirkst sniegs zem kājam Saikava, Sessw. pa šņirkstuošuo sniegu Veselis Saules kapsē̦ta 193. šnirkstuošiem . . . zābaciņiem pa grantē̦tuo .., ceļu aizgājusi 71. nazis šņir̂kst gar akmeni ve̦lkuot Mar. izkapts šņirkst zemē Laud. zem zābakiem šņirkstēja kluona zvirgzdi Jauns. III, 41, Lennew., Wessen, (mit ir̂ ) Bers. suoļi . . . šņirkstēja uz sasalušā, sniegainā ielas bruģa Saul. Zalktis II, 42. viņa ēda, ka šņirkstēja (mit ir̂ Bers.) vien Saul. I, 57, maizē smiltis, zuobuos šņirkst Alswig., Fest., Smilten, Odsen, Salisb., Sermus, (mit ir̂ ² ) MSil. gaļa vēl nav gatava (ist noch nicht gar), šņirkst pa zuobiem Schibbenhof. stikls šņirkstē̦dams pārgriêž . . . kurpi Vēr. II, 1412, Ruj., Schwanb., Selsau, (mit ir̃ ) Grünw., (mit ir̂ ) Nötk., (mit ir̂ ² ) Stenden. šņirkstē̦dams pluosts piespiežas pie tilta A. Upītis J. 1. 34. kāpuostu un runkuļu lapu šņirkstēšana MWM. VIII, 594. sāk ravēt, pļauj ka šņirkst ² vien Stenden. Vgl. ņirkstêt.

Avots: ME IV, 95

stilbuks,

1): stil˜buki "plikas cilvē̦ka kājas" Frauenb.;

2): tu esi vare̦ns s. (mit il˜; "?") Orellen; ‡

3) der Stengel (?):
nuo ... dadža stilbukiem ... mazi zābaciņi Tdz. 55463.

Avots: EH II, 579

tripa, Interjektion: tripa, tripa zābaciņi apaļiem dibe̦niem! BW. 15976, 4.

Avots: ME IV, 238

zàbaks,

1) der Stiefel:
kuces ādas zābaciņi BW. 20513. viksē̦ti zābaki 26732. zābaks dubļu bridējiņš 19990 var. dievs šūdina zābaciņus 29351, 1. darvas zābakiem 7292. ūdens zābaki, Wassersfiefel. jūdžu zābaki LP. I, 59, Meilenstiefel. zābaki ar atluocītiem stāviem Kaudz. M. 50. zābakiem jaunas galvas piešūt, Stiefel vorschuhen U. dzērves zābaki, zerplatzte, rissige Füsse, wie sie kleine Kinder im Frühjahr barfuss umherlaufend bekommen Wolm., Ermes;

2) verächtl. Bezeichnung für einen dummen Menschen:
tīrais zābaks! muļķis tu biji, ka nenāci - zābaks! Saul. III, 149, dumjš kâ zābaks Frauenb. u. a.;

3) eine Röhre von Brettern, durch welche Futter vom Boden in den Stall geschüttet wird
Biel. n. U., Memelshof, Sessw., Siuxt, Stockm.; eine solche Röhre in der Mühle, wodurch das Korn in den Mühlstein geschüttet wird Frauenb., Konv. ² 708: milti bira pa˙visam iz cita zābaka A. v. J. 1899, S. 109. Nebst zābags L. und li. zopagas "Stiefel" aus dem Russischen (vgl. aruss. запогъ und сабогъ dass. bei Soboľevskij РФВ LXV, 414).

Avots: ME IV, 694