aizzēģelēt
I àizzẽģelêt, àizziẽģelêt, versiegeln: aizzieģelē tuo mācību iekš maniem mācekļiem Jes. 8, 16. tad tie skūpstījās, it kā tie gribē̦tu ar šuo skūpstu aizzēģelēt viens uotra lūpas Vēr. I, 1130.
Avots: ME I, 61
Avots: ME I, 61
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'zēģelēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'zēģelēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
aizzēģelēt
piezēģelēt
pìezẽģelêt, heran-, hinzusegein (auch fig.): nuo uotras puses piezēģelē saimniece Dz. V.
Avots: ME III, 312
Avots: ME III, 312
zēģelēt
I zẽģelêt, -ẽju,
1) segeln
St., U: gāju zēģelēt BW. 30799, 1. garām jūru zēģelēja 30785;
2) zu Fuss gehen
Frauenb. Aus mnd. segelen.
Avots: ME IV, 714
1) segeln
St., U: gāju zēģelēt BW. 30799, 1. garām jūru zēģelēja 30785;
2) zu Fuss gehen
Frauenb. Aus mnd. segelen.
Avots: ME IV, 714