I zẽģelêt, -ẽju,

1) segeln
St., U: gāju zēģelēt BW. 30799, 1. garām jūru zēģelēja 30785;

2) zu Fuss gehen
Frauenb. Aus mnd. segelen.

Avots: ME IV, 714

II zẽģelêt St., U., ( "besser" nach U.) ziẽģelêt.

Avots: ME IV, 714