Paplašinātā meklēšana

ìezĩlêt,

1) durch Zauberei verschaffen:
čigāniete man iezīlēja sievu Bers.;

2) wahrsagend einleiten
U.: iezīlēt darbu, ein Werk glücklich od. unglücklich anfangen (je nach dem Ausfall der Schicksalserkundung) St., L.;

[3) sich merken, kennen lernen:
es tuo cilvē̦ku sāku iezīlēt Serben, Schujen;

4) wahrsagen:
čigāniete man iezīlēja, ka dabūšu atraitni ar trim bē̦rniem Kokn.;

5) zu erkennen meinen:
atrastuo zirgu viņš iezīlēja par savu Jürg.]

Avots: ME II, 91, 92

izzĩlêt, ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang, zur Genüge (wonach) wahrsagen: čigāniete izzīlejās un aizgāja Jürg. visādi izzīlējusies Pas. III, 162.

Avots: EH I, 497

izzĩlêt, wonach prophezeien: ja tu labi izzīlēsi, es tev dārgi aizmaksāšu BW. 9439. čigāniete raudzījās stipri jaunekļa de̦lnā, iz tās izzīlē̦dama viņa nākuotnes nuoslē̦pumus Tēv.

Avots: ME I, 832

nùozĩlêt, ‡

2) behexen (?):
apglāstījis zirga galvu un ar tuo apglāstīšanu luopiņu nuozīlējis puostā Vanagu ligzda 151.

Avots: EH II, 109

nùozĩlêt, tr., prophezeien: nākuotni. [mēģināt kaut kuo nuozīlēt par sava duomātā laimīga mūža garumu Janš. Dzimtene ² III, 121.]

Avots: ME II, 891

sazīlêt,

1) eine gewisse Zeit hindurch
zīlêt;

2) zīlējuot kennen lernen, erfahren, in Aussicht bekommen:
s. laimi, savu nākamuo.

Avots: ME III, 796

uzzīlêt: "pazudusi" ME. IV, 401 zu verbessern in "pazudusī".

Avots: EH II, 740

uzzīlêt, wahrsagen (perfektiv) LKVv., Wid.; wahrsagend, zaubernd herausfinden, entdecken: uzzīlēt zagli, uzzīlēt nākuotni. gājuši pie zīlē̦tājas, lai uzzīlē, kur pazudusi meita atruodas Pas. III, 162. par precinieku uzzīlēšanu Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 95.

Avots: ME IV, 401

zīlêt,

1): mit ĩ Iw. Refl. -tiês,

1): z. pie čiganietēm Vanagu ligzda 257. tai vakarā tâ˙pat zīlējas kâ jauna gada vakarā Lttic. 709;

2): meitas caur krūmiem zīlējās BW. 13468. ‡ Subst. zīlējums, ein erfolgtes Wahrsagen:
par ruociņas zīlējumu BW. 20536, 1 var. ‡ Subst. zĩlêtãjs AP., ein Wahrsager.

Avots: EH II, 809

zīlêt, -ẽju,

1) wahrsagen
L., St., U., Spr., (mit ĩ ) C., Frauenb., (mit ì ² ) Kl., (mit î ² ) Salis: zīlēt nākuotni. par ruociņas zīlējumu BW. 20536, 1 var.;

2) lauern
U.;

3) visieren (mit dem Diopterlineal)
U. Refl. -tiês,

1) wahrsagen, sich mit Wahrsagen beschäftigen
(mit ĩ ) Kosenhof, Nötk., PS., Schibbenhof, (mit ì ² ) Sessw., "burties ar pīpeni, atraujuot pa lapiņai un skaituot īpašu tekstu" Kalnemois, Kokn., N. - Peb., Schwanb., Stomersee, Zebrene, "likt atminēt nākuotni" Drosth., Nötk.: meitas ve̦ca gada vakarā zīlējās Sessw. meita aizgājusi pie čigānietes zīlēties PS.;

2) gucken, lauern
U., (mit ĩ ) Wolmh.: aiz pakša zīlēties Wolmh.;

3) sich spiegeln (z. B. im Wasser
[mit ĩ ] Schibbenhof) U. In der Bed. 1 wohl zu zĩle "Wahrsagevogel"; in den Bedd. 2 - 3 zu zīle II 3?

Avots: ME IV, 733

‡ zīlē̦ts, mit Glasperlen od. Korallen geschmückt: zīlē̦tu vaiņadziņu BW. 5702, 6.

Avots: EH II, 809

‡ II izvaražât (mit ostle. iz- für uz-?) Kaltenbr. "uzzīlēt": tur neizvaražās ni˙kā.

Avots: EH I, 494

‡ II skuñstêt, -ēju "burt, zīlēt" Salis: tâ skunstēja, ka vienam tur jāmirstuot, kur pie mājas kukuojuot; "burties" Seyershof: kad nevar guovi atsargāt, tad jāskunstē. Refl. -tiês "burties" Salis: visādi skunstījas. Zu skuñste.

Avots: EH II, 516