skunstēt
skunstêt,
= skundêt, sich beklagen W.Livl. n. U.; vgl. skumstēties.Avots: ME III,
905
skunstēt
‡
II skuñstêt,
-ēju "burt, zīlēt" Salis: tâ skunstēja, ka vienam tur jāmirstuot, kur pie mājas kukuojuot; "burties" Seyershof: kad nevar guovi atsargāt, tad jāskunstē. Refl. -tiês "burties" Salis: visādi skunstījas. Zu skuñste.Avots: EH II,
516