skunstêt, = skundêt, sich beklagen W.Livl. n. U.; vgl. skumstēties.

Avots: ME III, 905

‡ II skuñstêt, -ēju "burt, zīlēt" Salis: tâ skunstēja, ka vienam tur jāmirstuot, kur pie mājas kukuojuot; "burties" Seyershof: kad nevar guovi atsargāt, tad jāskunstē. Refl. -tiês "burties" Salis: visādi skunstījas. Zu skuñste.

Avots: EH II, 516