daudznozīmīgs
‡ daũdznùozìmîgs,* viel bedeutena, bedeutsam: d. skatiens Deglavs Rīga II, 1, S. 344.
Avots: EH I, 310
Avots: EH I, 310
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'zīmīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'zīmīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
daudzzīmīgs
iezīmīgs
nenozīmīgs
nenùozìmîgs, keine Bedeutung habend. inhaltslos, nichtig: nenuozīmīgi vārdi Stari I, 186. tā (dzīve) ir tukša, nepane̦sama, nenuozīmīga MWM. V, 355.
Avots: ME II, 725
Avots: ME II, 725
nozīmīgs
nùozìmîgs,
1) bedeutungsvoll:
"tu zini, Indriķis knašs barā", viņa nuo-zīmīgi piemetināja De̦gl. nuozīmīgs vārds, bedeutungsvolles, treffendes Wort.
Avots: ME II, 891
1) bedeutungsvoll:
"tu zini, Indriķis knašs barā", viņa nuo-zīmīgi piemetināja De̦gl. nuozīmīgs vārds, bedeutungsvolles, treffendes Wort.
Avots: ME II, 891
pazīmīgs
‡ pazìmīgs 2 Oknist n. FBR. XV, 161 3 , Nerft, Sonnaxt, erkennilich, gekennzeichnet, unterschiedlich: mūsu meitām pazīmīgi lakati Oknist. pazīmīgu zirgu drīz var uzzināt PV. labības maisus aude ... baltus. kad grib pazīmīgus, ieme̦t kādas st˙rīpes ... p. būs, uotrs nevarēs pajemt Sonnaxt. cē̦rpuot aitai uz pieres atstāj kušķīti, - pazīmīgi; nevarēja izšķirt citād ebenda. nuosviedu nazi kaut kur pazīmīgā vietā Jauns. Mana dzīve 3 30.
Avots: EH XIII, 192
Avots: EH XIII, 192
priekšzīmīgs
prìekšzìmîgs, musterhaft, vorbildlich: priekšzīmīga tē̦luošana MWM. VI, 827. aizrādīt uz priekšzīmīgiem kareivjiem un strādniekiem brīvības un attīstības laukā M. Āruons. Krōnvalds arī skuolas laukā Ve̦c-Piebalgā bij priekšzīmīgs Vēr. II, 1002.
Avots: ME III, 398
Avots: ME III, 398
vienzīmīgs
zīmīgs
zìmîgs AP., C., (mit î 2 ) Dunika, Fauenb., Salis, Wandsen, auffallend, leicht erkennbar U.; charakteristisch, bedeutsam, typisch; treffend: zīmīgs zirgs, ein Pferd, dem es nicht an Kennzeichen fehlt U. cik gaiši un zīmīgi... autłrs pamāca par bē̦rnu audzināšanu Latvju tauta XI, 1, 45. gaŗi mati taču juo zīmīgi atgādina... RKr. VIII, 10. tas ir pie ķīniešiem zīmīgi, ka... A. XX, 217. piemē̦ru viņš... izvēlēs... zīmīgāku un raksturiskāku 885.
Avots: ME IV, 735, 736
Avots: ME IV, 735, 736
Šķirkļa skaidrojumā (2)
tēmēt
tēmēt, -ẽju,
1) = tāmêt 1, wahrnehmen, deuten, absehen, erwägen Celm., Erlaa, Lubn., Sessw., Wessen: visi veŗas, visi tēmē, voi es ciki gudra e̦su BW. 22678. es tēmēju, tēmēju un nevarēju pazīt Lubn. pē̦rk... avīzes un nuo tām tad tēmē, kuo prūši gribuot darīt A. Brigader Daugava I, 1322. Pēterītis sāk ausīties un tèmēt 2 Vīt. 51; seine Aufmerksamkeit worauf wenden Meiran (mit è 2 ): suns tēmēja uz krūmu pusi Warkl.; Acht geben: gan tēmēja vārītājs, lai ni˙kas ni˙kā neieme̦t Pas. V1, 134;
2) = tāmêt 2, zielen Golg., Grawendahl, Kalz., Laud., Lennew., Lubn., N.-Peb., N.-Wohlfahrt, (mit ẽ ) MSil., Notk., (mit è 2 ) Aiviekste, Bers., Bērzpils, ("mit ê ") Fest., Meselau, N.-Schwanb., Sessw.: ne katrs šāvējs pruot labi tēmēt Grawendahl. pieliek tuo (= šauteni) pie vaiga un tēmē Valdis Stabur. b. 263. ierauga zaki skrienam, sāks jau tēmēt Pas. II, 381 (aus Dahlen), ilgi tēmejis gailim LP. V, 3. taisni tē̦mē̦dams uz caurumu Vīt. 36. turks jau tēmē krūtīs MWM. IX, 448. tēmēja..., kamē̦r nuotemēja A. Brigader Daugava I, 1227. vīrs tēmēja pāri par... ezera gapumu LP. VI, 636. turējis ruoku apaļu tēmējamuo skrituli LP. VII, 963. šāds izteikums bija labi tē̦mē̦ts un zīmīgs A. v. J. 1896, S. 28. labs tē̦mē̦tājs Kaudz. Refl. -tiês Bers., Lubn., zielen. Gleich li. tèmèti(s) Lit. Mitt. I, 301 oder tė˜myti(s) "(sich) genau merken" wahrscheinlich auf r. тямить "wissen" (zur Bed. vgl. klr. тямити "merken") beruhend; vgl. auch tāmêt I. Li. tė˜rnytis hat Fick Wrtb. I4, 442 zu gr. τημελής "sorgend" gestellt, aber dies dürfte aus *τλημελής dissimiliert sein (zur Form vgl. einerseits ἀμελής "sorglos", anderseits - τληπαϑής "unglücklich").
Avots: ME IV, 171
1) = tāmêt 1, wahrnehmen, deuten, absehen, erwägen Celm., Erlaa, Lubn., Sessw., Wessen: visi veŗas, visi tēmē, voi es ciki gudra e̦su BW. 22678. es tēmēju, tēmēju un nevarēju pazīt Lubn. pē̦rk... avīzes un nuo tām tad tēmē, kuo prūši gribuot darīt A. Brigader Daugava I, 1322. Pēterītis sāk ausīties un tèmēt 2 Vīt. 51; seine Aufmerksamkeit worauf wenden Meiran (mit è 2 ): suns tēmēja uz krūmu pusi Warkl.; Acht geben: gan tēmēja vārītājs, lai ni˙kas ni˙kā neieme̦t Pas. V1, 134;
2) = tāmêt 2, zielen Golg., Grawendahl, Kalz., Laud., Lennew., Lubn., N.-Peb., N.-Wohlfahrt, (mit ẽ ) MSil., Notk., (mit è 2 ) Aiviekste, Bers., Bērzpils, ("mit ê ") Fest., Meselau, N.-Schwanb., Sessw.: ne katrs šāvējs pruot labi tēmēt Grawendahl. pieliek tuo (= šauteni) pie vaiga un tēmē Valdis Stabur. b. 263. ierauga zaki skrienam, sāks jau tēmēt Pas. II, 381 (aus Dahlen), ilgi tēmejis gailim LP. V, 3. taisni tē̦mē̦dams uz caurumu Vīt. 36. turks jau tēmē krūtīs MWM. IX, 448. tēmēja..., kamē̦r nuotemēja A. Brigader Daugava I, 1227. vīrs tēmēja pāri par... ezera gapumu LP. VI, 636. turējis ruoku apaļu tēmējamuo skrituli LP. VII, 963. šāds izteikums bija labi tē̦mē̦ts un zīmīgs A. v. J. 1896, S. 28. labs tē̦mē̦tājs Kaudz. Refl. -tiês Bers., Lubn., zielen. Gleich li. tèmèti(s) Lit. Mitt. I, 301 oder tė˜myti(s) "(sich) genau merken" wahrscheinlich auf r. тямить "wissen" (zur Bed. vgl. klr. тямити "merken") beruhend; vgl. auch tāmêt I. Li. tė˜rnytis hat Fick Wrtb. I4, 442 zu gr. τημελής "sorgend" gestellt, aber dies dürfte aus *τλημελής dissimiliert sein (zur Form vgl. einerseits ἀμελής "sorglos", anderseits - τληπαϑής "unglücklich").
Avots: ME IV, 171
zīmains
zìmaîns Nötk., PS., (mit î 2 ) Bauske, Salis, mit einem Zeichen, Mal oder mit vielen Zeichen versehen Lennew., Lubn., gekennzeichnet: zīmains teļš Bauske, Lubn., Salis. gribēja pajemt zīmaiņuos iemavus Pas. II, 49 (aus Rositten); "ļuoti pazīmīgs" Gilsen, Kalnemois, N. - Schwaneb.,Stomersee; "rē̦tains" N. - Peb.; ungleich gefärbt Ramdam.
Avots: ME IV, 734
Avots: ME IV, 734