aizzabinātàizzabinât: e̦smu tâ aizzabināts (aizmauts, aizgrūsts, verstopft), ka ne˙kā nevaru ēst Dond.Avots: EH I, 64
aizzabinātàizzabinât, fesseln: mēs skauģa rīklīti aizzabinājām RKr. XIII, 101. [Dazu wohl auch das Reflexiv -tiês, den Appetit verlieren: guovs aizzabinājusies, nemaz vairs neē̦d Dondangen].Avots: ME I, 61
uzabinātuzbarinât: "freqn. zu uzbaruôt" ME. IV, 316 zu ersetzen durch "Kausativum zu uzbaruôtiês".Avots: EH II, 717
zabinātzabinât,1) "?": gans cauru dienu tuos luopus zabina uz tuo plikuo atmatu Frauenb.;2) zu erschliessen ausa) aizzabinât,b) nuozabinât.Avots: ME IV, 678