Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'zadzin' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'zadzin' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

apzadzināt

apzadzinât, auch apzādzināt, tr.,

1) jem. durch gedungene Diebe bestehlen lassen;

2) jem. des Diebstahls beschuldigen
A. X, 1, 417: vācu draugi apzādzināja latviešus, teikdami, ka tie taisuoties pie pilsē̦tu naudas lādēm Apsk. 1, 189.

Avots: ME I, 136


zadzin

zadzin, zadzien, zur Verstärkung von zagt: zadzin (Var.: zadzien) zaga malējiņu BW. 23998.

Avots: ME IV, 679


zadzināt

I zadzinât,

1) fakt. zu zagt, stehlen machen, lassen
Nötk.;

2) einen Dieb heissen; einen Diebstahl inkriminieren
Grob. n. Etn. III, 66, Schwarden;

3) freqn. zu zagt, hin und wieder (ein wenig) stehlen, stibitzen:
čigāni zadzina, zadzina uz visām pusēm pamazām, kamē̦r sāk zādzināt uz nebē̦du nuo vietas Vīt.

Avots: ME IV, 679


zadzināt

II zadzinât, viel leeres Zeug sprechen: kuo tu tur zadzini kâ vārna? Mar. Wohl nebst li. žagata "Elster" und (nach Bezzenberger Lit. Mitt. II, 45) nebst li. žegmi "schluckse" zu mnd. keken "schwatzen" u. a., sowie (nach Petersson Ar. und arm. Stud. 100) zu osset. zäγun "sagen".

Kļūdu labojums:
Mitt. II = Mitt. I

Avots: ME IV, 679

Šķirkļa skaidrojumā (2)

žadzināt

žadzinât,

1) žadzenêt BW. 23380, 2 var., schreien (von der Elster)
A- Bergfried, Golg., Gotthardsberg, Gr. - Buschh., Grenzhof, Heidenfeld, Kegeln, Kokn., Lubn., Mahlup, Memelshof, Modohn, Nötk., Saikava, Sessw.: žagata žadzina Etn. II, 51; LP. V, 181; Janš. Mežv. ļ. I, 13. žagatiņa žadzināja (Var.: žagatēja) BW. 2580. kuo žagatas žadzināja? 12796; 13063. žagata... žadzina putnu valuodā Pas. I, 176. gar luogu žadzinādama palaidās žagata Plūd.;

2) schwatzen
U.; viel sprechen Kalz., Stockm.; leeres Zeug sprechen Nötk. Refl. -tiês, laut sprechend scherzen, tändeln, den Hof machen Alschw. Vgl. zadzinât II.

Avots: ME IV, 784


žagata

žagata,

1) žagate Gr. - Buschh., Oknist, Demin. žagatīte BW. 23380 var.; 23592, die Elster (pica caudata L.):
zila, zaļa, raiba žagata Br. 75. me̦lna žagata 76. silā raiba žagatiņa BW. 22806. sila žagatiņa 11555 ver. žagatiņa gaŗastīte 28161. žagata žadzina, čākst Etn. II, 51. - jūŗas žagata Konv. 2 2319, der Austernfischer (haematopus ostralegus L.) Natur. XXXVII, 181; sē̦tas žagata,

a) der Neuntöter (lanius collurio L.)
U. (auch sātu ž.), RKr. VIII, 91;

b) rotrückiger Würger
Karls.;

2) ein geschwätziges altes Weib
Frauenb.: nuo žagatām dzirdējis (von der Verbreitung unberündeter Nachrichten U.) RKr. VI, 825;

3) žagata Kurs. n. A. XI, 84, Frauenb., Siuxt, žagatiņa Grünh., der Pflock hinter dem Kehrholz des Pfluges Manz. 10 Gespr., der Pflock am Querholz des Pfluges L., U., ein längliches Klötzchen, welches keilförmig gegenüber dem Handgriff des Pfluges eingeschoben ist Bielenstein Holzb. 473 (Abb. s. S. 468, Fig. 444 f.), ein Hölzchen, das die Pfluggabel an die Femern heranzieht und mit ihnen zusammenhält Angern n. Bielenstein Holzb. 474;

4) ein Teil der Handmühle (der Mahlstock?):
mal maldams, kalpa vīrs! kuo tik ilgi tuoņājies? klusi, klusi, saimeniece! man nuotrūka žagatiņa (Var.: man salūza milnas kuoks) BW. 8076 var.;

5) žagatiņa, majanthemum bifolium D. C. Wenden n. RKr. III, 71;

6) žagatu akmeņi "durchsichtige Steine (Quarz?)"
Aahof. In den Bedd. 1 - 2 wegen des ž- (für z-) anscheinend entlehnt aus. li. žagata "Elster", wozu le. zadzinât II; in den Bedd. 3 - 4 zur Wurzel von žagars?

Avots: ME IV, 786