Paplašinātā meklēšana

àizzalaîns, später aufgekommene Nebenhalme habend: aizzalaini mieži aug BW. 10997; cf. atzalains.

Avots: ME I, 61

atzala,

2): auch Ramkau (Plur. atzalas "sīkāki un zaļāki stiebri, kas aug labībai pa apakšü).

Avots: EH I, 181

atzala (li. atžalà), atzals, atzale, gew. Plur., auch atze̦las, atzeles,

1) Wurzelsprössling, Schössling, Nachschuss, junges Bäumchen:
krūmi, meži, atzaliņas, atduodiet manu balsi BW. 401. atze̦las nuovelk kuokiem spē̦ku Step. izcērtiet ve̦cus kuokus nuo jaunām atzalēm BW. 13042;

2) nachgewachsenes Gras
(Dond.); nachgewachsene Getreidehalme, Spätling, Nachtrieb: auziņas atzaliņa BW. 32982. atzalu mieži = atzalaini mieži, atzalas vairs neietecēsies, die später aufgekommenen Nebenhalme werden nicht mehr reif werden; [in Trikaten heissen atzalas die um Getreidehaufen entsprossenen Getreidekeime];

3) der Neuwald.

Avots: ME I, 212

atzalaîns: atzalaini mieži - auch Golg., Ramkau. atzalaiņi lini Siuxt.

Avots: EH I, 182

atzalaîns, atze̦lains, atzē̦lains in Kursiten n. BW. 10997. lielam rudzu sējējam atzalaini rudzi aug A. X, 1, 629.

Avots: ME I, 212

‡ drīzala Dond., ein Kuhname (die Gestreifte 2).

Avots: EH I, 335

‡. gùmzalaîns ² Oknist, uneben, gruftig: gumzalaina vieta (gulta).

Avots: EH I, 419

kozalas, Hülsen, Schalen (z. B. von Nüssen, Beeren, Weizen, Erbsen) Allend., [Neu - Wohlfahrt], Karls. - [Wohl eine Ableitung von koza.]

Avots: ME II, 255

‡ krozalaîns, uneben Stenden: cita nagi tādi krozalaini.

Avots: EH I, 658

‡ mizalainis, eine Art Gewebe: kâ izdabūt... mizalaini Jauns. Augšzemnieki 161.

Avots: EH I, 819

mizalaîns (unter mize̦laîns ): auch Sonnaxt (mit -al- ).

Avots: EH I, 819

[mizalas Walk, Karls. "Rinden, mizas".]

Avots: ME II, 639

mìzalaste, comm., ein Kind, das sich beschmutzt Sassm. n. RKr. XVII, 39.

Avots: ME II, 649

zala (Adjektiv?) Ahswikken n. Etn. I, 106, eine braune Kuh. Zu zals I.

Avots: ME IV, 683

I zalags, s. zalaks I.

Avots: ME IV, 683

II zalags, s. zalaks II.

Avots: ME IV, 683

I zalaka, s. zalaks I.

Avots: ME IV, 683

II zalaka, s. zalaks II.

Avots: ME IV, 683

III zalaka, eine Wiese, der einem Inhaber gehörende Teil einer gemeinsamen Wiese Gotthardsberg. Aus r. залог "новь, цѣлина, непашь"?

Avots: ME IV, 683

I zalaks U., AP., N.-Peb., zalaka N. -Peb., zalags Wid., zalāgs Bauske, das Pfand: viņš savu zalaku pazaudēs AP. Aus r. залог dass.

Avots: ME IV, 683

II zalaks, ein fauler Strick. Mag. XIII, 2, 47, Neik. n. U.; ein Faulpelz Fockenhof, Pankelhof, zalāks Alksn.-Zund., Naud., Siuxt, zalaka Nötk., comm., zalags Nötk., zalāgs Alksn.Zund., ein Faulpelz; zalaka Nötk., comm., zalags Nötk., ein Herumtreiber; zalaka Dickeln n. U., comm., ein liederlicher Junge; zalāks Alksn.-Zund., zalāgs ders. "nekrietns, nelāgs cilvē̦ks"; zalāks Alksn.-Zund., zalāgs ders., ein Mensch von grossem Wuchs: guļ kà zalaks Fockenhof. ciema puiši kâ zalāki bez darbiņa vazājas Alksn.-Zund. liels kâ zalāks ders. Falls ein Erbwort, zu gr. χαλάω "werde schlaff "?" Anders und auch ganz unsicher Petersson Ar. und arm. Stud. 94. Vgl. auch zaltens

II.

Avots: ME IV, 683

zalanka, comm., ein Faulpelz, Tagedieb (mit añ ) Smilt.; ein Lostreiber Serben n. U., ein Herumtreiber (mit aņ ) Smilt. Vgl. (zur Bildung) vazanka.

Avots: ME IV, 683

zalaņ̃ķis Frauenb., (mit àņ ) Weissenstein, ein Faulpelz: tas ir tīrais zalaņķis! Weissenstein. Vgl. (zur Bildung) vazaņķis.

Avots: ME IV, 683

izalauķêt "?": izslauķēja kreima ķērni BW. 33400 [aus Lesten].

Avots: ME I, 799

atzale (unter atzala),

1): kad mati nuoiet, tad ataug atzalītes Fest.;

2): atzales ruodas rudenī; piem., zirņiem un pupām, kad pirmais augums jau nuokaltis Schibbenhof.

Avots: EH I, 182

atzals (unter atzala), ‡

4) Demin. atzaliņš, eine kleine, unreife Beere
Strasden: vai ta[d] tur bij kāda laba uoga - tik tādi atzaliņi vien bij; ‡

5) Plur. atzali, die neben den reifen befindlichen unreifen Früchte in Schoten
Wellig 160.

Avots: EH I, 182

atze̦laîns, s. atzalaîns.

Avots: ME I, 212

I atzeles (s. auch unter atzala): nachgewachsene Getreidehalme - auch Vīt.

Avots: EH I, 182

drubazas, drubazgas Karls., drubažas, zalas">drubzalas. Stückchen, Splitter, Krümchen, Abfälle: saspert kamanas drubazās MWM. VII, 882. glāze saplīst drubazās; maizes drubažas Etn. I, 98. In Krem. sollen drubazas Stücke eines modernden Baumes und drubažas

a) Feglis,

b) alten Kram, alte Sachen bedeuten.
Nach Neik. drubaža, der Trumm; drubažas, abgefallene Baumrinde. [Zu gr. τρύφος od. ϑρύμμα "Bruchstück", ϑρύπτω (aor. ἐτρυφην "reibe auf", s. Boisacq Dict. 354.]

Avots: ME I, 502

drum̃zaka Burtn., = drumska, Auch drumzala: nuo mugurkaula pati beidzamā drumzaliņa, kuo pirtnieks nuo astes gala nuorāvis Etn. II, 86.

Avots: ME I, 504

mize̦laîns, mizulaîns Wid., zala%C3%AEns">mizalaîns, mizlāns Autz n. U., rindenartig, vom Gewebe, dessen eine Seite glatt, die andere aber rauh, wollig ist; geköpert Kand.: es, drēbei acis uzmetis, jau zināju, vai tā rate̦na, mize̦laina, vai vienkārtī Jauns. mizalains audums, kuŗa kreisā puse vienkārtī, bet labajā pusē re̦dzami tik audi Nerft. Zu miza; vgl. mislains.

Avots: ME II, 639

mìzele (unter mìzelis),

1): Katriņa m. izārdīja (tiltu) BW. 30224; ‡

3) = mĩzene 1 N.-Rosen n. FBR. VIII, 42 (gespr.: mèizala ² ), (mit ì ² ) Linden in Kurl.

Avots: EH I, 823

pekele(s): man tā pekele (die Siebensachen) tik liela, - kur es varu aiziet! Seyershof. sazalasi ... visas savas pekelītes (Var.: grabažiņas, panariņas u. a.)! BW. 16366 var. Nach Sehwers Unters. 87 aus balt.-d. Päckel.

Avots: EH XIII, 219

‡ puzakas, der Kram, die Siebensachen: sazalasa tautu meita visas savas puzaciņas. tu jau pate labi zini: ne ganuos tevi veda Tdz. 44680. kādas ve̦ctē̦va mantas un šādas tādas p. Austriņš Raksti VII, 41. nuo visiem kaktiem un pagultēm līda visādas p., saiņi, ve̦cas kratas 371.

Avots: EH II, 340

salaidît, ‡ Refl. -tiês, = sataisîtiês 1: sazalaideja i[r] nuogāja Pas. X, 414 (aus Welonen).

Avots: EH XVI, 423

salasît,

1): nevar naudas s. (= sakrât) Zvirgzdine. guovis neduod piena; nevar s. ebenda. "leišuos"

ME. III, 666 in "Leišuos" zu verbessern. Refl. -tiês,

1): s. uogas un sēnes Seyershof;

3): auch Pas. VIII, 133; X, 36; XI, 357; ‡

4) "kupli izaugt": taidi miezē̦ni ir, - gan sazalasīsies Lubn. n. FBR. XVII, 135.

Avots: EH XVI, 423

I taka: "taka dicitur de bratis animalibus" Mancelis Zalamana sakāmi vārdi II 20; taciņas malā BW. 33586 var.

Avots: EH II, 665

timt: auch (mit ìm ² ) Auleja: jau saule bij aizalaiduse, jau tima.

Avots: EH II, 682

I zalāgs, s. zalaks I.

Avots: ME IV, 683

II zalāgs, s. zalaks.

Avots: ME IV, 683

zalāks, s. zalaks II.

Avots: ME IV, 683

I zals (li. žãlas "rot", von Rindern), braun Ahswikken, Dunika, Neuhausen, Ob.-Bartau, Pormsaten, Rutzau, Wirgen, rötlich Rutzau n. Etn. I, 106, rötlich gelb Ahswikken, Bahten, Kalleten, Wain., hellrot N.-Bartau ( die Farbe von Kühen bezeichnend ): zala guovs. tautietim zali raibas (sc. guosniņas) BW. 16471 var. zala guovs ir tāda pašā krāsā kâ bē̦rs zirgs Rutzau. teļu starpā ir... divi zali Janš. Dzimtene ² III, 97. Zu zaļš "grün"; die Bed. "rot" im Munde von Farbenblinden aufgekommen?

Avots: ME IV, 685

zvirgzdẽjs,

1) Subst., zvirgzdējs U., Vīt., zvirgzdēja Mag. IV, 2, 150, U., = zvirgzdaine: Zalaviņa zvirgzdējā, Kalnamuiža rāvējā BW. 31416;

2) Adj., = zvirgzdaîns Vīt., (mit ir̂ ² ) Bauske: zvirgzdēja zeme Bauske, Vīt. tīrumam ir zvirgzdēja grunte Vīt. zvirgzdējs akmins ders.

Avots: ME IV, 777