Paplašinātā meklēšana

‡ àizzaruôt,

1) mit Ästen vollwachsen (und dadurch gesperrt sein):
ceļš aizzaruojis;

2) mit Ästen verdecken:
liepa aizzaruojusi luogu;

3) a. līdz, Äste treiben bis:
liepa aizzaruojusi līdz luogam.

Avots: EH I, 64

‡ apzaruôt, ringsum mit Asten bewachsen Saikava u. a.: i edurtais miets pa vasaru apzaruojis.

Avots: EH I, 127

‡ atzaruôt,

1) abästen
Schwanb.: a. kuoku;

2) Äste treibend herwachsen
Erlaa: kuoks, kas atzaruojis līdz luogam, januocērt;

3) ceļa atzaruojums, die Abzweigung einer Strasse (Bahn).

Avots: EH I, 182

izzaruôt, ‡ Subst. izzaruojums, die Verzweigung: ģimene, kas suolīja kuplu izzaruojumu Ezeriņš Leijerk. I, 164.

Avots: EH I, 497

izzaruôt, tr., Zweige treiben, ab -, verzweigen: kaut manā ūžiņā tādus zarus izzaruotu BW. 18135. Refl. - tiês, sich verzweigen.

Avots: ME I, 831

nùozaruôt, ‡ Subst. nùozaruõjums, ein Nebenzweig (auch fig.).

Avots: EH II, 108

nùozaruôt, tr., abästen: nuozaruoju tuo eglīti BW. 15507, 3.

Avots: ME II, 890

sazaruôt, intr., sich mit Zweigen bedecken, sich verzweigen Spr.: bērziņš sazaruojis LP. VII, 1091. (fig.) še pārve̦sta sazaruoju, sakupluoju (erzählt die Grossmutter) Janš. Bandavā I, 74. - Subst. sazaruõjums, das Geäst, die Baumkrone: virs stumbra paceļas kuoku sazaruojums Konv. ² 4060.

Avots: ME III, 795

zaruôt,

1): ruoze, garus zarus zaruodama BW. 13250, 54. Refl. -tiês,

1): saulītei laižuoties ze̦lta zari zaruojās Tdz. 54957. nuolikts uz galda, zaruojās svečturis Vindedze 18; ‡

5) "grūsties" (von einer Kuh)
Kaltenbr.

Avots: EH II, 801

zaruôt,

1) Äste, Zweige treiben
U., Spr., Bers., PS.: kuocinš jau sāk zaruot PS. audz, bērziņ, zaruo kupls! BW. 11631, 1. ve̦cābele zaruojuse 3190, tas (= rudzis) uzauga zaruodams 32544. nu zaruo un zied tā (= puķīte) Rainis Gō"tes dzeja 16;

2) Strahlen werfen
U.: ej, saulīt, drīz zemē sīkus zarus zaruodama! BW. 25180. nuoiet saule vakarā ze̦lta zarus zaruodama 33879, 4 (ähnlich: 18135, 1; FBR. XI, 139;

3) Äste abhauen:
kam zariņus nezaruoji? BW. 30331. ņem cirvi un sāc zaruot! Frauenb.;

4) "?": meitas... zaruo zīdu vainadziņu BW. 13245;

5) "?": lai zaruoja tautu dē̦ls BW. 18934. Refl. -tiês,

1) Zweige treiben
Fockenhof, Schibbenhof; sich verästeln, verzweigen U., Adsel, Assiten, Autz, Bers., Drosth., Ellei, Golg., Grenzhof, Jürg., Laud., Mesoten, Nauksch., Nötk., PS., Ruba, Schwarden, Sermus, Siuxt, Ukri, Vīt.: lai (sc.: ieviņa) kupla auga, lai zaruojās BW. 33606, 7. ja tu ābeles zariem galus apgriêzīsi, tad griêzumā sāks zaruoties Vīt. upe zaruojas Golg. u. a. ceļš zaruojas Jürg. u. a.;

2) sich bräsen
U.;

3) zanken, streiten
Lennew.;

4) "?": tautu meita zaruojās [?] BW. 6104, 5.

Avots: ME IV, 691, 692

zaruôts, mit Ästen, Zweigen versehen; verzweigt: zaruota ābelīte BW. 5163. zaruotu priedi 10557. zaruots pīliņģa zars JK. VI, 30. zaruots (Var.: zarains, zarājs; zaruojs) mans vainadziņš BW. 24250 (ähnlich: 24221 var.). dzīslas, kuras savas... zaruotās ruokas... izstiepj Vēr. I, 1355. zaruoti beņķi Mag. XX, 3, 174, Bänke aus gespaltenen Bäumen; die in erforderlicher Länge stehen gebliebenen Äste bilden die Füsse.

Avots: ME IV, 692