Paplašinātā meklēšana

àizzelˆt, intr., anfangen zu grünen: šad tad gar acīm aizluocījās vāji aizzē̦lušas rudzu druviņas Stari I, 196.

Avots: ME I, 61

apgraizelêt, demin. von apgraizît, wiederholt ein wenig beschneiden, beschnitzeln: apgraize̦lē̦ti cūkgaļas stilbi MWM. VII, 818.

Avots: ME I, 87

apzelêt (li. apželėti), tr., besabbeln: ē̦d un apzelē, kuo ruokā dabū PS.

Avots: ME I, 137

‡ atgraîzelêt Trik., wiederholt (und zwecklos) schneidend abstumpfen (tr.): a. nazi.

Avots: EH I, 142

‡ atzelêt, ab-, weglecken, -kauen (mit dem Gaumen).

Avots: EH I, 182

‡ bâzelêt Bers., wiedertrott hier oder da stopfen, stecken.

Avots: EH I, 210

‡ beizelêt PV., schnell und beinahe unleserlich (mit einem Bleistift) schreiben; kritzeln; Striche ziehen.

Avots: EH I, 211

brendzelêt, - ēju, tr., streng tadeln, rügen Naud.

Avots: ME I, 330

[brezelêt Sonnaxt "schlecht färben"; wohl eine Ableitung vom entlehnten] breziles, Brasilienholz zum Färben.

Avots: ME I, 330

‡ budzelêtiês, zögern, saumen, saumselig sein: taisies ātrāki kuo tik ilgi budzelējies? Sessw.

Avots: EH I, 249

‡ dàuzelêtiês ² Sonnaxt, sich balgen, Unsinn treiben.

Avots: EH I, 310

‡ drāzelêt (in einem handschriftl. Vokabular), = drãztelêt.

Avots: EH I, 331

‡ dūzelêt, -ẽju "mit den Händen berühren, nicht in Ruhe lassen (auf Menschen: bezogen)" Fistehlen; bet tad viņš puiku dūzelē!

Avots: EH I, 349

dzelêt, = zelêt.

Avots: ME I, 541

‡ dzeñdzelêt Orellen, -ẽju, verwirren, verknoten.

Avots: EH I, 355

gâzelêt: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 85, (mit ã) Widdrisch.

Avots: EH I, 390

gâzelêt, - ēju, freqn., tr., wiederholt kippen, wiederholt zum Wackeln bringen: papēdi nuo vienas puses uz uotru MWM. VI, 565. Refl. - tiês, wackeln: jau sāka gāzelēties uz klupšanu A. XII, 37. viņš gāzelējas kâ piedzēris Stari III, 229. iet tâ gāze̦lē̦damās kâ lielas mātes Vēr. II, 525. pīle iet gāze̦lē̦damās kâ lielas mātes Vēr. II, 525. pīle iet gāze̦lē̦damās Sassm.

Avots: ME I, 619

graîzelêt [C., PS., Lis., Arrasch, Jürg., graizelêt Salis], - ẽju, von Zeit zu Zeit ein wenig schneiden, schnitzeln V.

Avots: ME I, 636

grendzelêtiês Wessen "satīties, mežģīties ; vgl. grencele.]

Avots: ME I, 650

‡ *grezelêtiês, erschlossen aus sagrezelêtiês.

Avots: EH I, 404

‡ grìezelêt ² Kalz., zwecklos wiederholt drehen (wenden, kehren): kuo tu vienmē̦r griezelē savu pulkstinu?

Avots: EH I, 408

‡ griêzelêt AP., C., Ermes, Jürg., Kalz., Lemb., schnitzeln Segew.

Avots: EH I, 408

gruozelêt: mit uõ Seyershof.

Avots: EH I, 414

gruozelêt, hin und her wenden Karls.

Avots: ME I, 671

gurdzelêt, -ẽju, Ar., [gurdzinêt Wessen], sich würgen. Zu gurdzêt. [Eher wohl dissimilatorisch aus * guldzelêt; vgl. guldzīties.]

Avots: ME I, 683

ìespiñdzêtiês, einen summenden Laut von sich geben: muša iespindzas Vēr.

Avots: ME II, 69

[ìezelêt, sabbelnd teilweise zerbeissen: zirgs jaunuo pavadu jau iezelējis Nigr.]

Avots: ME II, 91

izbuozelêtiês, sich aufplaustern, sträubig werden, bauschen: mati izbuozelējušies A. XIV, 1, 409.

Avots: ME I, 720

‡ izbūzelêtiês Planhof, = ‡ appḕrtiês 1.

Avots: EH I, 437

izgâzelêtiês, - ẽjuos,

1) hinaus -, herauswackeln:
pīle bija izgāzelējusies ārā Saul.;

[2) zur Genüge, nach Herzenslust
gâzelēties: tu tâ varēji izgāzelēties pa klēts vietu (= gultu) Wolm.].

Avots: ME I, 737

[izgur̂dzelêt Lis. "ausgurgeln".]

Avots: ME I, 742

‡ izknĩzelêt Salisb. "?": iemest tādu skudru pūlī, lai viņu izknizelē.

Avots: EH I, 457

‡ izlaûzelêt ² Seyershof, hier und da (eine Reihe von Objekten) herausbrechen: i. zarus ce̦riem.

Avots: EH I, 462

izpiñdzelêt, tr., auspinseln: sienas.

Avots: ME I, 780

izzelêt, tr., auskauen: tabaku.

Avots: ME I, 831

[jûdzelêt Domopol, Warkl. "wiederholt anspannen"(ein Pferd).]

Avots: ME II, 121

kañdzelêt, - ẽju, tr.,

1) Pferde peitschen, misshandeln
C., Wend., Bers., Allend., Salisb.;

2) stechen:
nu šuodien mušas luopus kandzelē C. [Vgl. kancelēt II.]

Avots: ME II, 154

‡ knĩzelêt Salisb., = ‡ knĩzât (von Bienen und Ameisen gesagt).

Avots: EH I, 632

‡ *kreñdzelêtiês, zu erschliessen aus sakreñdzelêtiês.

Avots: EH I, 649

‡ krudzelêt, -ēju, (beim Nähen) zusammenziehen, kräuseln AP.: k. brunčus.

Avots: EH I, 659

‡ kŗudzelêtiês, sich krollen, kräuseln Dunika: dzive kŗudzelējas.

Avots: EH I, 665

laûzelêt [auch Drosth., Arrasch, laûzelêt ² Ruj., Salis], - ẽju, tr., freqn., demin. zu laûzt, hin und wieder ein wenig brechen Karls.

Avots: ME II, 431

‡ mêzelêt, -ēju Auleja, wiederholt ein wenig graben: tē̦vs staigāja, mēzelēja, kur labāk izmēzt aku.

Avots: EH I, 811

‡ mĩze̦lē̦ts audums Stenden, ein Gewebe, dessen éine Seite glatt, die andere wollig ist.

Avots: EH I, 823

‡ nuolaûzelêt ² Seyershof u. a., wiederholt (etwas leicht zu Brechendes) abbrechen: puika ganīdams visus alkšņu zarus nuolauzelējis.

Avots: EH II, 61

‡ nuospur̃dze̦lē̦ts Frauenb. "ar spurdžiem ["?"]; atlupis" : kuoka gals ir n., situot pa tuo ar cirvi.

Avots: EH II, 90

nùozelêt, nùozēlêt, tr., ablutschen, besabbeln: nuozē̦lē̦ta gaļa Str. mutē īss nuoze̦lē̦ts ļuļķītis Bārda. tā ir ve̦ca, nuozē̦lē̦ta lieta, das ist eine alte, abgedroschene Geschichte Str.

Avots: ME II, 890

[pagãzelêt Widdrisch, pagâzelêt Wolm., eine Weile gāzelêt: p. laivu.]

Avots: ME III, 29

[I pãrzelêt, kauend od. sabbelnd entzweigehen machen: zirgs pārzelējis gruožu.]

Avots: ME III, 188

[II pãrzelêt "übermässig gelb werden (welkend)": mieži pārzelējuši Warkl.]

Avots: ME III, 188

pazelêt: mācītājs sācis zelēt. pazelējis ... un tad sacījis, ka šim ... pie dūšas neietuot Pas. XII, 471.

Avots: EH XIII, 192

‡ *peizelêt, zu erschliessen aus uzpeizelêt.

Avots: EH XIII, 219

per̃zelêt, -ẽju "schwatzen" Rujen.

Avots: ME III, 202

pērzelêt, -ẽju, schwatzen Infl. n. U.

Avots: ME III, 210

I pìezelêt "mit Grünendem vollwachsen": piezelējis ūdens Warkl.

Avots: ME III, 312

II pìezelêt, kauend (zelējuot), sabbelnd besudeln: guovs piezelējusi sili Dunika.

Avots: ME III, 312

piñdzelêt, -ẽju, pinseln, anstreichen. Refl. -tiês, trödeln Dond.

Avots: ME III, 219

‡ sabreñdzelêt Ruhental "tüchtig durchschelten".

Avots: EH II, 397

sabuzelêtiês, ergrimmen Dond.

Avots: ME III, 600

‡ sadzeñdzelêt Orellen, = samudžinât.

Avots: EH XVI, 406

sagãzelêtiês Salis, ein wenig ins Schwanken geraten: ve̦zums sagâzelējās, bet neapgāzās C.

Avots: ME III, 625

sagraizelêt, s. sagraizît.

Avots: ME II, 627

‡ sagrendzelêtiês (wo?), = sagrecelêtiês, sich krollen (perfektiv): sagrendzelējusies dzija.

Avots: EH XVI, 410

sagrezelêtiês "sagrìeztiês kâ ve̦ca grezele" Nötk., Planhof: sagrezelējies gruozs. ve̦cs, sagrezelējies cilvē̦ks Kleinb. st. 57; "sich zusammenkrollen" Rutzau, Kroppenh. bei Kokn.: dzijas sagrezelējas (sagriežas) Grundsahl; lapas sagrezelējas karstumā Fesfen; "runzlig werden" Vank.; sich sonderbar und übertrieben ankleiden (von alten Jungfern) N: Peb.

Avots: ME II, 629

‡ sagriezelêt Segew., zerschnitzeln.

Avots: EH XVI, 410

sakrendzelêtiês, sich zusammenkrollen Rutzau.

Avots: ME II, 655

sakŗudzelêtiês Dunika, sich verknoten: dzive var s.

Avots: EH XVI, 420

‡ sapoñdzelêtiês Seyershof, sich warm ankleiden.

Avots: EH XVI, 438

saskrudzelêt: sačirkādams un saskrudze̦lē̦dams vai visu kamuolu Austriņš Raksti VII, 305.

Avots: EH XVI, 448

saskrudzelêt, saskruzelêt, tr., zusammendrehen, ringeln, locken: skuķe... saskrudzglē̦tiem matiem U. b. 113, 56. saskruze̦lē̦dama matus augstā čukurā uz pakauša RA.

Avots: ME III, 734

saskruzelêt, s. saskrudzelêt.

Avots: ME III, 734

saspreñdzelêt "fest zusammenschnüren": s. apģē̦rbu Grünh., žagaru ve̦zumu (mit "en̂" ) N.-Peb. Reft. -tiês, sich fest zusammenschnüren Grünh.

Avots: ME III, 743

saspruñdzelêt "mit einem kleinen Stöckchen befestigen, znsammenheften (z. B. Hosen, die knopflos geworden sind)" Roop, (mit ùn ) PS.; zusammendrehend festbinden MWM. v. J. 1896, S. 697, Smilten, Sauken, Hofzumberge, (mit uñ) Grünh.

Avots: ME III, 744

‡ saverzelêt Trik., (Garn) verwirren.

Avots: EH XVI, 465

sazelêt, tr., (nur mit dem Gaumen) zerkauen Wolm., Peb., Kurs.: bē̦rns sazelē maizi Kurs. sazelēt kumuosu mutē A. v. J. 1897, S. 294. saze̦lē̦ti mārrutki Turg. Pav. ūd. 37. guovis mē̦dz sazelēt lakatus, rīku drānas... Etn. III, 66, Dunika.

Avots: ME III, 795

*skrudzelêt, zu erschliessen aus saskrudzelêt.

Avots: ME III, 898

skruzelêtiês, -ējuôs, sich Locken machen Fest.

Avots: ME III, 899

slêdzelêt ² Karls., mehrfach zu schliessen versuchen (mit ê) Kalz., Serben, Laud., Nötk., Warkl., Memelshof, Gr.Buschhof; in Saikava dafür slêdzeļât.

Avots: ME III, 927

spindzelêt, = spindelêt: bišu pulciņi saulē spindzelē St.

Avots: ME III, 998

spruñdzelêt, mit einem hölzernen Knebel zuschnüren Jürg.

Avots: ME III, 1024

‡ *spur̃dzelêt, zu erschliessen aus ‡ nuospur̃dze̦lê̦ts.

Avots: EH II, 564

‡ ter̃zelêt Seyershof, Unsinn schwatzen.

Avots: EH II, 676

têrzelêt ² Segew., schwatzen.

Avots: ME IV, 175

‡ uzgãzelêtiês Dunika, taumelnd auf etwas stürzen (fallen): piedzē̦rušais man uzgāzelējās virsū.

Avots: EH II, 722

uzpeizelêt, uzpeizerêt "?": ja (sc.: Pēteris) labi nevilka (sc.: malku pret kalnu), uzpeizerēju (Var.: uzpeizelēju) BW. 20942.

Avots: ME IV, 364

uzpiñdzelêt, aufpinsein.

Avots: ME IV, 365

uzskruzelêt, (das Haar) auflocken.

Avots: ME IV, 379

uzzelêt,

1) (mit dem Gaumen und der Zunge) kauend hervorrufen:
uzzelēt tulznu (beim Rauchen) Bauske, Dunika;

2) Schläge versetzen:
uzzelē nu viņam krietni pa muguru! Sessw.

Avots: ME IV, 400

varzelêtiês, -ẽjuôs,

1) sich verwirren, verwickeln
Vīt.;

2) einander prügeln, schlagen
Wid,: tik bija tāda varzelēšanās, es war nur ein kleines Rencontre (eine Prügelei) Hofzumberge n. U.

Avots: ME IV, 482

ver̃zelêt Trik., -ẽju, (Garn) verwirren.

Avots: ME IV, 543

zelêt (li. želė`ti "kauen, sabbern" Tiž. I, 409),

1) nur mit dem Gaumen, wie kleine Kinder, kauen, (etwas Zähes oder Hartes) kauen, sabbeln
AP., Bers., Gr.-Buschhof, C., Dunika, Erlaa, Festen, Gotthardsberg, Gramsden, Jürg., Kaugershof, Lub., Lubn., Nötk., A.Ottenhof, N.-Peb., Pernigel, Ramelshof, Salis, N.-Salis, Stockm., Trik., Widdrisch, Wolm., U., Wellig 34 (unbek. in Dond., Gotg., Heidenfeid, Kaitenbrunn, KatrE., Kl., Mahlup, Oknist, Schnehpeln, Schwanb., Selsau, Selg., Sessw., Siuxt, wo dafür kuošļât resp. kuožļât): turēja tabakas klumšķi aiz lūpas un zelēja un sūca tuo Janš. Dzimtene ² 81;

2) lecken
U.; saugen Lubn.;

3) prügeln
Bauske, Bers., Dunika, Libau;

4) unablässig und sich wiederholend (dasselbe) sprechen:
kuo nu zele vienu un tuo pašu? Bers. met nu mieru! kuo vienmē̦r par viņu zelē? Festen, Lub. (hier in dieser Bed. auch das Reflexivum: nezelējies vairs!). vai atkal jau tev tik vien ir mutē kâ E,ze̦rmuižiņa, kuo zelēt? Jaunie mērn˙laiki I, 185; von Wäscherinnen: viņas zelē (waschen langsam Wäsche) tur visu dienu Lubn. Wohl zu gr. χελῡ´νη "Lippe, Kinnlade" an. giǫlnar, schwed. gäl "Kiefer", s. Bezzenberger BB. XXVII, 183.

Avots: ME IV, 703, 704

‡ mokšinât Seyershof "lē̦ni kuodelēt, zelēt": kad zirni nevar sakuost, tad tuo mutē mokšina vien. Refl. -tiês Seyershof "kuodelēt vai zelēt (intr.)": nevaru maizi sakuost; jāmokšinājas vien.

Avots: EH I, 827

‡ nùoļebinât,

1) begeifern
Zögenhof: kaķis nuoļebinājis maizi Renzen;

2) "apzelēt" Kegeln;

3) "schlecht abmähen"
Zögenhof: nuoļebinājis vien.

Avots: EH II, 65

sasprūgât Vank. "sasprundzelēt", sasprūgt,

1) "?": viņš bija rudens naktī stipri sasprūdzis Saul. Apsk. v. J. 1903, S. 687;

2) - sasprūst 2 Saul.

Avots: ME III, 744

šķuorîtiês, (kokettierend Drobbusch, Lös.) ausweichend sich hin und her drehen (mit uô) Bers.; sich träge bewegen Lubn.; "gruozīties, šķuobīties" (mit ùo ² ) Laud.; "guorīties, nestāvēt mierā, gāzelēties, šķiebties" (mit uô) Nötk. Aus šķuobîties + guorîties?

Avots: ME IV, 58

*vañkarêt (gespr.: vañke̦rt) Dond., -ẽju, hin und her wälzen: slimnieku vajaga *vankarēt, tad tam būs vieglāki Dond. Refl. vañkarêtiês Stenden, sich hin und her wälzen, gāzelēties: slimnieks visu laiku *vankarējas pa gultu Dond. Als ein Kuronismus zu ai. van̂cati "schwankt", vaṅkara-ḥ "Flusskrümmung", ae. wóh "krumm", mnd. wingeren "sich krümmen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 218), wozu Būga KSn. I, 73 2 auch li. vinkrus "callidus" u. a. stellt; vgl. auch vinkaļât.

Avots: ME IV, 471

ver̂zinêt Oknist, -ẽju, = ver̃zelēt.

Avots: ME IV, 543

zelîgs Festen, Lub. "kas mē̦dz zelēt" (Adjektiv).

Avots: ME IV, 704

žulinât,

1): auch Bers., Kalz.;

3): auch Alschw., Borchow; (Wäsche) spülen
Fest.;

5): "(kamaru) kuodelēt, zelēt" Blieden; ‡

7) längere Zeit im Wasser halten (weichen)
Erlaa.

Avots: EH II, 822

žulnît, -u (z. B. in Druw., Kurs.) od. -ĩju, -ĩju,

1) = žulît 1, mit einem stumpfen Messer schneiden Kaugershof, Vīt., (mit ùl ) Drosth., (mit ùl ² ) Golg., (mit ulˆ ² ) Ahs., Frauenb., Kurs., N. - Bartau: meitene žulnī maizi ar neašu nazi Ahs. n. RKr. XVII, 67. kuo nu žulni maizi! duod, es nuogriêzīšu! Kurs. žulnī nu ātrāk! Vīt.;

2) = žulît 2, kauen Kosenhof, N. - Peb., (mit ùl ) AP., C., Trik., (mit ulˆ ) Plm. n. RKr. XVII, 87, Schwanb., (mit ùl ² ) Adl., Golg., (mit ulˆ ² ) Bauske; "zelēt" Lis. (mit ùl ² ); "sasiekalāt" Golg.; gleichsam ohne Zähne essen, im Munde hin und her wälzen Mar. (mit ulˆ ), Marzenhof, Luttr., Schrunden, Schujen, Smilten, Sinolen: kaķis, nuozadzis gaļas gabalu, tikai sācis žulnīt Golg.;

3) (etwas Feuchtes, Weiches
Druw.) lange, ungeschickt drücken, kneten, knutschen Aahof, Adl., Golg., Kokn., Kortenhof, Schwanb., (mit ulˆ ) Stom., (mit ul˜ ) Nötk.; knillen (mit ulˆ ² ) Bauske: kuo tu tuo kaķi žulni? Aahof u. a. kaķis peli ilgi žūlnīja un nevarēja nuoēst Nötk. žulnīt burtnīcu Bauske;

4) "lange, unnütz waschen"
Kalz., Lubn.; liederlich waschen Adl., Kokn., Ramkau, Schwanb., Tirsen;

5) "laistīt" (mit ulˆ ) Gr. - Buschh. Refl. -tiês, längere Zeit mit einem stumpfen Messer schneiden Vīt.; lange, erfolglos kauen, im Munde wälzen Nötk., (mit ùl ² ) Selsau; ohne rechten Appetit essen (mit ùl ² ) Lubn.; "sich träge, unwillig mit etwas Weichem und Feuchtem befassen" Druw.; (längere Zeit) drücken, knutschen (mit ùl ) Jürg.; etwas Unzweckmässiges treiben (mit ùl ² ) Golg.; ungeschickt, träge, ohne Erfolg etwas tun N. - Schwanb., (mit ulˆ ) C., (mit ulˆ ² ) Bauske; "bez vajadzības, ilgi mazgāties" Kalz., Lubn.: ja žulnīsies, ņemšu ēdienu nuost! Nötk. tu tikai žulnies vien ap tuo darbu N. - Schwanb. kuo tu žulnies pa ūdeni? Jürg. kuo tu žulnies ap veļu visu dienu? Bauske. kuo tu tur žulnies? tev jau nemirst (saka, kam cūku kaujuot) N. - Peb.

Avots: ME IV, 831

zvàļâtiês AP., C., Jürg., Nötk., zvãļâtiês Bauske, zvàļâtiês ² Erlaa, Lubn., Meiran, Saikava, Schwanb., zvāļâtiês Vīt., -ãjuôs, zvãļuôt N. - Bartau, zvāļuôtiês Brasche, Dr., V., (mit à ) Nötk., schlingern, schuckeln Brasche, Dr., V., wanken, schwanken; sich wälzen (= vāļâties) Vīt.; "slinki gāzelēties" AP.: laiva zvāļuo (zvāļājas Jürg.) N. - Bartau. ve̦zums zvāļuo ebenda. ve̦zums zvāļājas gan uz vienu, gan uotru pusi, - ka neieliekas tikai grāvī! Vīt. rati pa ežām zvāļājas Bauske. lielās slēpes zvīļuojās un zvāļuojās pa ceļu Janš. 3. burti deja un zvāļājās viņas acu priekšā A. v. J. 1896, S. 817. rumpis zvāļuojas nuo vienas puses uz uotru un krīt zemē Janš. Mežv. ļ. I, 34. zvāļuojuoties iet, watscheln V. viņš gāja zvāļādamies Druva I, 985. dzē̦rājs iedams zvāļuojas Vīt. mēs, visi jūrnieki, ejam... zvāļuodamies Janš. Dzimtene ² III, 233. zvīļuojas un zvāļuojas uz vienu un uotru pusi, it kâ ietu pa līguojuošam laipām 213. viņiem miegs nenāk, bet tâ˙pat tik zvāļuojas aiz gaŗa laika Vīt. Zu zvelt II.

Avots: ME IV, 767

I zvilnît,

1) = zvilnêt I, ohne Schlaf (im Bett) liegen Bewershof, (mit ilˆ ² ) Frauenb.; pe̦lê̦ks ūdens zvilna ("?") Stari II, 31;

2) sich herumtreiben, faulenzen
Bewershof. Refl. -tiês "pagāzties pazvilus, gāzelēties" Nötk.; "guļavāt" (mit ilˆ ) Lubn.; faulenzen (mit ilˆ ) Lubn.

Avots: ME IV, 775