Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'zelmes' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'zelmes' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

zelmes

zelmes, ūdens zelmes "Wassergüsse" St. (aus Elvers).

Avots: ME IV, 704

Šķirkļa skaidrojumā (5)

atvēžot

atvêžuôt, intr.,

1) krebsend hinkommen:
nuo dzelmes sākuot mēs tagad līdz jums e̦sam atvēžuojuši;

2) langsam wie ein Krebs
(vêzis) herkommen, herschlendern: tu atvēžuot vien nevari LP. VII, 133. [Vgl. li. vėžlióti, unbeholfen mit schleppenden Füssen gehen.]

Avots: ME I, 210

dzelme

dzelˆme: eine Tiefe im Fluss od. See (mit el˜ ) Salis; eine tief einschiessende Stelle im Morast (mit elˆ ) Auleja; "purva avuots, kas neaizaug ciet" (mit el˜ ) (Orellen: triju dzelmju dziļumuos BW. 28796. dziļi dzelmes dibe̦nā 22319.

Avots: EH I, 353

izzurdīt

‡ izzurdît, stochernd, wühlend hervorbefördern Katzd.: i. zivis nuo dzelmes. i. se̦sku nuo malkas čupas.

Avots: EH I, 498

puišiņš

‡ puĩšiņš, in der Verbind. dzelmes p., ein gewisser Fisch (cobitis taenia) Heniņš.

Avots: EH II, 321

straume

stràume Wolm., Serbig., AP., Neuenb., straûme 2 Ruj., Salis, Lin., Iw., stràume 2 KL, Prl., Lös., Preili, strauma Bielenstein Holzb. 630, stràuma 2 Prl., Nerft, Plur. straumi (aus straujumi?), der Strom U., die Strömung; die Stromschnelle Bielenstein Holzb. 636: laiviņā iekšā un laiž pa straumi uz leju LP. IV, 222. meklē tādu lielupīti, kur deviņas straumes te̦k VL. upē metu vaiņadziņu, lai vizina upes straume BW. 6150, l. vē̦rpstuvīte virs ūdeņa līguojās; met, straumīte, maliņā! 1891, 2. upīte, kuŗā tūliņ pēc straumiem se̦kuo dziļas dzelmes A. v. J. 1901, S. 316. asaras straumēm te̦k BW. 17519, 4. (lietus) straumu straumiem, Kaudz. R., in Strömen. gaisa straume A. XX, 267. Nebst li. sriaumė (Miežinis) oder straumuo dass. und gr. ρ'εῦμα "Fiut, Strom" zu straujš (s. dies).

Avots: ME IV, 1082