straume

stràume Wolm., Serbig., AP., Neuenb., straûme ² Ruj., Salis, Lin., Iw., stràume ² KL, Prl., Lös., Preili, strauma Bielenstein Holzb. 630, stràuma ² Prl., Nerft, Plur. straumi (aus straujumi?), der Strom U., die Strömung; die Stromschnelle Bielenstein Holzb. 636: laiviņā iekšā un laiž pa straumi uz leju LP. IV, 222. meklē tādu lielupīti, kur deviņas straumes te̦k VL. upē metu vaiņadziņu, lai vizina upes straume BW. 6150, l. vē̦rpstuvīte virs ūdeņa līguojās; met, straumīte, maliņā! 1891, 2. upīte, kuŗā tūliņ pēc straumiem se̦kuo dziļas dzelmes A. v. J. 1901, S. 316. asaras straumēm te̦k BW. 17519, 4. (lietus) straumu straumiem, Kaudz. R., in Strömen. gaisa straume A. XX, 267. Nebst li. sriaumė (Miežinis) oder straumuo dass. und gr. ρ'εῦμα "Fiut, Strom" zu straujš (s. dies).

Avots: ME IV, 1082