zemene
zemene, ‡
2) da zemenes Tdz. 44489 (aus Lubn.), = da zemienes, līdz zemei, bis zum Erdboden.
Avots: EH II, 804
2) da zemenes Tdz. 44489 (aus Lubn.), = da zemienes, līdz zemei, bis zum Erdboden.
Avots: EH II, 804
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'zemene' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'zemene' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
zemene
zemene, zemine (li. žemìnė "eine der Erde angehörige"; žeminė uoga Arumaa
27) Dunika, Ob.-Bartau, PlKur., zemeņuoga Schlehk n. FBR. VII, 47, zemenuoga, Plur. zemiņuogas U., die Erdbeere:
gards kâ zemene Celm. salda zemenīte BW. 15747. saldanāka zemenuoga 11421, 3 var. (aus Wolm.) Sprw.: tas kâ lāčam (vilkam RKr. VI, 988) zemeņu uoga Br. sak. v. 388, lecker, aber winzig Spiess n. U., nicht ausreichend Seew. n. U. dārza, lauka (meža) zemene, die Garten-, Walderdbeere. es nuoviju vainadziņu nuo zemeņu lapiņām BW. 5854, 1. iemeta čarku viegli kâ zemeni Plūd. Rakstn. II, 317. nuolasa kâ pirmās zemenes B. Vēstn. zemenēs iet Ar., Erdbeeren zu pflücken gehen.
Avots: ME IV, 709, 710
27) Dunika, Ob.-Bartau, PlKur., zemeņuoga Schlehk n. FBR. VII, 47, zemenuoga, Plur. zemiņuogas U., die Erdbeere:
gards kâ zemene Celm. salda zemenīte BW. 15747. saldanāka zemenuoga 11421, 3 var. (aus Wolm.) Sprw.: tas kâ lāčam (vilkam RKr. VI, 988) zemeņu uoga Br. sak. v. 388, lecker, aber winzig Spiess n. U., nicht ausreichend Seew. n. U. dārza, lauka (meža) zemene, die Garten-, Walderdbeere. es nuoviju vainadziņu nuo zemeņu lapiņām BW. 5854, 1. iemeta čarku viegli kâ zemeni Plūd. Rakstn. II, 317. nuolasa kâ pirmās zemenes B. Vēstn. zemenēs iet Ar., Erdbeeren zu pflücken gehen.
Avots: ME IV, 709, 710
Šķirkļa skaidrojumā (21)
aicerot
‡ àizce̦ruôt,
1) staudenartig wachsend sich bis zu einer gewissen Stelle verbreiten:
zemenes aizce̦ruojušas līdz duobes malai Trik.;
2) staudenartig wachsend versperren:
krūms aizce̦ruojis ceļu C.
Avots: EH I, 13
1) staudenartig wachsend sich bis zu einer gewissen Stelle verbreiten:
zemenes aizce̦ruojušas līdz duobes malai Trik.;
2) staudenartig wachsend versperren:
krūms aizce̦ruojis ceļu C.
Avots: EH I, 13
apziņa
apziņa, das Wissen um etw.,
1) die Aufsicht, die Fürsorge:
vakarbrālis līgaviņu tur savā apziņā, ka tai nenuotiek ķibele RKr. VI, 87;
2) bez apziņas, ohne das gehörige Wissen bei einer unzähligen Menge, daher unzählig, ungemein viel, reichlich:
tur uz reizi gadījušās zemenes bez apziņas LP. IV, 217. ķēniņa pilī viesu bez apziņas IV, 52, 161;
3) das Bewusstsein:
pie skaidras apziņas būt, bei klarem Bewusstsein sein Kaudz. M. le̦pnā apziņa, ka Sofiju pavadījis, tā arī bija kuo vērts A. XX, 105;
4) das Gewissen,
gew. mit dem Zusatz sirds: sirdsapziņa.
Avots: ME I, 137
1) die Aufsicht, die Fürsorge:
vakarbrālis līgaviņu tur savā apziņā, ka tai nenuotiek ķibele RKr. VI, 87;
2) bez apziņas, ohne das gehörige Wissen bei einer unzähligen Menge, daher unzählig, ungemein viel, reichlich:
tur uz reizi gadījušās zemenes bez apziņas LP. IV, 217. ķēniņa pilī viesu bez apziņas IV, 52, 161;
3) das Bewusstsein:
pie skaidras apziņas būt, bei klarem Bewusstsein sein Kaudz. M. le̦pnā apziņa, ka Sofiju pavadījis, tā arī bija kuo vērts A. XX, 105;
4) das Gewissen,
gew. mit dem Zusatz sirds: sirdsapziņa.
Avots: ME I, 137
biezums
bìezums,
3): zemenes klajumā aug, ne tādā biezumā, kur brūklenes un mellenes Linden; ‡
5) die Dicke:
velies, manu vadmaliņ, treju pirkstu biezumā! BW. 7499, 1.
Avots: EH I, 225
3): zemenes klajumā aug, ne tādā biezumā, kur brūklenes un mellenes Linden; ‡
5) die Dicke:
velies, manu vadmaliņ, treju pirkstu biezumā! BW. 7499, 1.
Avots: EH I, 225
čumuls
čumuls,
1) die Traube, der Büschel; das Häufchen:
brūklenes aug pa 3 - 4 vienā čumulā, bet zemenes tik pa vienai Janš.; mācekļu č. MWM. X, 233;
2) ein knäuelartig oder kraus zusammengezogenes Garn, ein Knäuel zusammengekrochener Bienen, ein rundes Häuflein Blätter
Seew. n. U.
Avots: ME I, 420
1) die Traube, der Büschel; das Häufchen:
brūklenes aug pa 3 - 4 vienā čumulā, bet zemenes tik pa vienai Janš.; mācekļu č. MWM. X, 233;
2) ein knäuelartig oder kraus zusammengezogenes Garn, ein Knäuel zusammengekrochener Bienen, ein rundes Häuflein Blätter
Seew. n. U.
Avots: ME I, 420
kurza
kur̃za [Līn., Nigr.], kur̃ze [Kabillen], die Tüte L., eine aus Baumrinde gemachte Tüte zum Beerenlesen [kurza Ledmannshof], Kursitten, Kav., Nigr.: [gruoziņā vai kurziņā sarkanas zemenes Janš. Dzimtene 2 I, 319];
2) die Last
Erlaa; ein Bündel Mag. IV, 2, 124, Smilt.: tas brūtei īstais brālis, vīžu kurza (kurze 31349) mugurā BW. 20602;
3) die Noppe, das Gekroll, Gekräusel im Garn, der Klumpen:
visus neģēļus savilkšu kurzā Dok. A.;
[4) "salikums" (?), die Krümmung
("kuopā salīkšana"): mani salieca kurzā Wessen;
5) kurza Kreuzb., ein aus Ruten geflochtener Korb; ein Flechtwerk auf den
ragavas. - Wohl zu r. корзи́на "Korb", [klr. кóрзити "плести, морщить" s. Būga РФВ. LXXI, 53 und Petersson Balt. - slav. Wortstud. 69].
Avots: ME II, 326
2) die Last
Erlaa; ein Bündel Mag. IV, 2, 124, Smilt.: tas brūtei īstais brālis, vīžu kurza (kurze 31349) mugurā BW. 20602;
3) die Noppe, das Gekroll, Gekräusel im Garn, der Klumpen:
visus neģēļus savilkšu kurzā Dok. A.;
[4) "salikums" (?), die Krümmung
("kuopā salīkšana"): mani salieca kurzā Wessen;
5) kurza Kreuzb., ein aus Ruten geflochtener Korb; ein Flechtwerk auf den
ragavas. - Wohl zu r. корзи́на "Korb", [klr. кóрзити "плести, морщить" s. Būga РФВ. LXXI, 53 und Petersson Balt. - slav. Wortstud. 69].
Avots: ME II, 326
ņirbēt
ņir̂bêt [auch Lis.], -u, -ẽju, intr., sich rasch bewegen, zucken, flimmern, schillemd glänzen: ņirb kājas krustiski, gar zirgu zirgam ejuot Sudr. E. ņirbēju pļavā kâ taurenītis mazs Kārst. gar abām pusēm ņirb gaŗām me̦lni stāvi AU. strautiņš ņirbēja un čurkstēja uz leju A. XII, 507. saules stari ņirbēja zilā gaisā A. XX, 952. šķē̦pi gaisā ņirbuot staruo, die Piken blinken flimmemd in der Luft Rainis. sniegs ņirb un vizuļuo A. XIV, 1, 32. ņirbēt ņirbēja zemenes Egl. kuoki, krūmi, mājas, viss kâ ņirbēt ņirb, gaiši apspīdē̦ts Tēv. viņam acis ņirbēja A. XVIII, 324. viņa ada, ka ņirb vien Etn. IV, 161. tad viņš suoļuoja ar īsiem, žirgtiem, ņirbuošlem suohšiem A. XII, 722. dzīvības strāva izdalās par visu manu augumu ņlrbuošiem vilnīšiem Vēr. I, I036. [kāpuostu Mārā kāpuostu kubuls ņirbuot ar kāpuostu sēklām Tirsen.]
Avots: ME II, 902
Avots: ME II, 902
notukšināt
‡ nùotukšinât "?" : ... zemenes būs zemē iespiest un ... nuotukšinātas stādu saknes ar drusciņ zemes apsegt Dārza kal. 1796, S. 16; leer machen: n. e̦ze̦ru (nuo zivīm), alle Fische aus dem See ausfischen Grawendahl. ciemiņi viņu nuotukšinājuši, Gäste haben ihm das Seinige durchgebracht Stenden.
Avots: EH II, 102
Avots: EH II, 102
rieksts
I riẽksts, rieksta (?) Manz. Lettus, riẽkste PlKur., ein gen. s. riekša BW. 17256, 1 var. (der infl. gen. pt. rykstu Pas. I, 222 dürfte als rīkstu - mit hartem r- aus riekstu zu lesen sein), die Nuss, Haselnuss: Sprw. rieksts nuo lazdas tālu nekrīt, der Apfel fällt nicht weit vom Stamm. lazdā kāpu riekstus raut BW. 5836, 3. šķinu riekstus, lasu uogas 13478, 8. bij man viena riekša (Var.: rieksta) pēc pie zemītes lagzdu liekt? 17256, 1 var. - riekstu kuoks, der Haselnussstrauch Mar. n. RKr. XV, 133. riekstuos iet, riekstuot, Nüsse suchen, lesen. - e̦ze̦ra rieksts od. e̦ze̦rrieksts, auch ūdens rieksts RKr. III, 73, die Stachelnuss, Teichnuss, Wassernuss (trapa natans L.); zemes rieksts,
a) gew. der Plur., bei Fischer 271 zemenes rieksti, Saubrod (lycopordon cervinum)
Mag. IV, 2, 69, (z. riekstes St.) Schweinstrüffeln, Trüffeln (lathyrus tuberosus) U.;
b) Hirschbrunst (boletus cervinus)
Dond. n. U.; Vāczemes rieksti, Walnüsse U. Der gen. riekša entweder zu einem nom. *rieksis = apr. [bucca] reisis "[Buch]-ecker", oder eher zu einem nom. *riekstis (:li. riešutỹs). rieksts entweder aus *riesk[u]tas neben li. ríešutas (mit š aus ide. sk), oder aber kontaminiert aus *ries[u]ts . *ries[u]ks (Deminutiva neben li. ríešas dass., s. Trautmann Wrtb. 241). Daneben slav. orĕxъ dass. (zum o- s. Mikkola IF. VIII, 302) mit x aus s oder (s. Slblt. Et. 58) sk̑. Zur Wurzel von rist IV (slav. orĕxъ in diesem Fall etwaringsherum Losgeklaubtes) ?
Avots: ME III, 544, 545
a) gew. der Plur., bei Fischer 271 zemenes rieksti, Saubrod (lycopordon cervinum)
Mag. IV, 2, 69, (z. riekstes St.) Schweinstrüffeln, Trüffeln (lathyrus tuberosus) U.;
b) Hirschbrunst (boletus cervinus)
Dond. n. U.; Vāczemes rieksti, Walnüsse U. Der gen. riekša entweder zu einem nom. *rieksis = apr. [bucca] reisis "[Buch]-ecker", oder eher zu einem nom. *riekstis (:li. riešutỹs). rieksts entweder aus *riesk[u]tas neben li. ríešutas (mit š aus ide. sk), oder aber kontaminiert aus *ries[u]ts . *ries[u]ks (Deminutiva neben li. ríešas dass., s. Trautmann Wrtb. 241). Daneben slav. orĕxъ dass. (zum o- s. Mikkola IF. VIII, 302) mit x aus s oder (s. Slblt. Et. 58) sk̑. Zur Wurzel von rist IV (slav. orĕxъ in diesem Fall etwaringsherum Losgeklaubtes) ?
Avots: ME III, 544, 545
sastīgot
sastīguôt,
1) die Saiten stimmen
(perf.): sastīguoju ze̦lta kuokli BW. 22822. jūra sastīguo savu negaisa liru pie klintīm Vēr. II, 390;
2) viele Ranken treiben:
zemenes sastīguojušas Schwanb.
Avots: ME III, 748
1) die Saiten stimmen
(perf.): sastīguoju ze̦lta kuokli BW. 22822. jūra sastīguo savu negaisa liru pie klintīm Vēr. II, 390;
2) viele Ranken treiben:
zemenes sastīguojušas Schwanb.
Avots: ME III, 748
saulgozains
saũlguozains, saũlguožaîns, der Sonnenhitze ausgesetzt, von der Sonne heiss: saulguožaini pakalni Konv. 2 848. lasīt... pa saulguozainām vietām zemenes Janš. Dzimtene V, 46.
Avots: ME III, 773
Avots: ME III, 773
saviest
savìest, mancherlei od. vieles anpflanzen, sich vermehren lassen: te saviests daudz jaunu stādu Lis. saviest zemenes Saikava. Refl. -tiês (I s. prs. n. U. -žuôs),
1) sich versammeln
U.; sich einnisten L., sich vermehren, heranwachsen U.: uz vienas akmeņa šķe̦ldas var divdesmit cilvē̦ku saviesties Lautb. Luomi 73. izdzīt, kas tur aplam pulka saviesušies LP. VII, 258. nezāles saviesušās. juo vairāk... saviešas viršu Konv. 2 2321. mežuos putni saviežas Gesangb. v. J. 1671, S. 295;
2) sich paaren
Kronw. n. U.
Avots: ME III, 791
1) sich versammeln
U.; sich einnisten L., sich vermehren, heranwachsen U.: uz vienas akmeņa šķe̦ldas var divdesmit cilvē̦ku saviesties Lautb. Luomi 73. izdzīt, kas tur aplam pulka saviesušies LP. VII, 258. nezāles saviesušās. juo vairāk... saviešas viršu Konv. 2 2321. mežuos putni saviežas Gesangb. v. J. 1671, S. 295;
2) sich paaren
Kronw. n. U.
Avots: ME III, 791
sirks
sir̃ks,
1): s. (von rotbraun u. weiss gemischter Farbe)
briedis, zirgs, sirka guovs, vadmala Grob.; ‡
2) nur teilweise gerötet (nicht ganz reif)
Dunika, Grob.: tā zemene nav sarkana, tik tada sir̃ka!
Avots: EH II, 488
1): s. (von rotbraun u. weiss gemischter Farbe)
briedis, zirgs, sirka guovs, vadmala Grob.; ‡
2) nur teilweise gerötet (nicht ganz reif)
Dunika, Grob.: tā zemene nav sarkana, tik tada sir̃ka!
Avots: EH II, 488
skrīne
II skrīne, Reihe Römershof: vietumis zemenes jau spīdēja sarkanām skrīnēm A. Upītis Vārds 1913, S. 48. Nebst skrīnis II und skrīņa wohl - wenn mit -īn- aus -īdn- - zu got. disskreitan "zerreissen (trans.)", nhd. schweiz. schrīssen "schlitzen", bair. schritz "Riss" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 585); vgl. aber auch li. skriẽti "mit dem Zirkel einen Bogen einreissen".
Avots: ME III, 895
Avots: ME III, 895
sūneklis
sûneklis Mar. n. RKr. XV, 138, Segew., Br. m. 1370, St., sūneklis Spr., Wid., sûnêklis Kl., sūnekle, = sûnājs; "ein sumpfiger Wald" Ledmannsh.: zemenei visa zeme, dzērvenei sūneklīt[i]s BW. 5219. abas (siekstas) gul sūneklī 8491 var. dzervenīšu sūneklī 16159 var. ve̦cs kā sūneklis (in Burtn."unbek.") Aps. J. Iegātnis 26. kūtri sūcas pa rāvas sunekli Janš. ataugās, zaruos, sūneklī Vidz. dziesmu gr. v. J. 1809, 202. brizdams pa lieluo... sūnekli VeseIis Saules kaps. 5. par purviem, sūnekļiem MWM. VIII, 46. lieluos sūnekļuos Brīvz. Mūsu tautas pas. I, 9. Dazu die Ortsnamen Sûneklis Lvv. I, 66, 84, Sûnekļi 76 (Gesinde), Sūnekļa kalns 67, Sūneklis 74 (ein WaId), 85 (ein Morast), Sūnekle II, 111 (ein Morast), Sūnekšļi I, 64 (eine Wiese), Sūnekslis II, 109 (ein See), SūnākIis I, 31, Sūnaklis II, 64 (ein Morast), Sūnākslis 104 (eine Wiese), Sūnākslis 13 (ein Teich).
Avots: ME III, 1133
Avots: ME III, 1133
tārba
tārba: nuoplēsa krūmuos tārbu un lasīja Ilzei zemenes Blaum. Raksti III 6 (1939), 99.
Avots: EH II, 671
Avots: EH II, 671
zemetene
zemine
zemiņoga
zemnīca
zemnīga
zemtene
zem̂tene 2 Sassm., zem̂teņuôga 2 ebenda, zemene, die Erdbeere: sievas aizgāja uz mežu zemtenes lasīt Sassm. n. RKr. XVII, 65. Sprw.: kâ vilkam zemteņuoga ebenda.
Avots: ME IV, 713
Avots: ME IV, 713