sastīgot

sastīguôt,

1) die Saiten stimmen
(perf.): sastīguoju ze̦lta kuokli BW. 22822. jūra sastīguo savu negaisa liru pie klintīm Vēr. II, 390;

2) viele Ranken treiben:
zemenes sastīguojušas Schwanb.

Avots: ME III, 748