Paplašinātā meklēšana

nùoziegtiês (li. nusižeñgti "einen Fehltritt begehen"), sich versündigen, sich vergehen: es e̦smu nuoziedzies pret dievu un cilvē̦kiem. Bei Adolphi, L., St., U. auch nùoziegt, misshandeln, verbrechen: [kuo tad es nuoziedzis? U. nuoziegt auch bei Glück: gribu es pie mana tē̦va savu mūžu nuoziedzis būt I Mos. 44, 3. tev gribu nuoziedzis būt I Mos. 43, 9].

Avots: ME II, 891

zìegt (li. žeñgti "schreiten"), refl. zìegtiês Asp. MWM. v. J. 1897, S. 730, -dzuôs, sich versündigen, sich vergehen (in der lebendigen Volkssprache nur in der Zstz. mit nùo- gebräuchlich): pret kārtu ziegušam MWM. VI, 325. - Subst. ziegums Asp. MWM. v. J. 1897, S. 334, = nùozìegums, das Verbrechen. Nebst li. žiñgsnis "Schritt", pražanga "Übertretung" zu av. zanga- "Fussknöchel", ai. jaŋghā "Unterschenkel", got. gaggs "Gang", mhd. gīht "Gang, Reise", s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 588.

Avots: ME IV, 741

‡ nekalts (li. nekal˜tas ) Lng. (unter nuoziegt ), unschuldig.

Avots: EH II, 13

pãrkâpt, tr. intr.,

1) über-, hinübersteigen:
pār od. pa žuogu, grāvi. kas suni (sunim, pār, par suni) pārkāpis, pārkāps arī asti (astei, pār; par asti). starp laimīguo dzīvi un cilvē̦ku dzīvi ir nepārkāpjams bezdibe̦ns Ver. I, 669;

2) übertreten, vėrletzen, brechen:
likumu. puisis pārkāpa šuo nuoteikumu JK. V, 148. pārkāpa vārdu LP. I, 168. tuo nepārkāp! uz tuo ir visa mūsu laime ce̦lta Rainis. Refl. -tiês, sich versündigen Jer. 2, 29 (wohl nach nùoziegtiês). - Subst. pãrkâpẽjs [bei Glück -ājs], wer hinfiibersteigt, übertritt, verletzt: laulības pārkāpējs, der Ehebrecher; pãrkâpšana, das Hinübersteigen, Ubertreten, Verletzen; pãrkâpums, die Übertretung.

Avots: ME III, 160

vispãrĩba,* die Öffentlichkeit, das Gemeinwesen: vispārības darbinieki A. XI, 121. aizmirsdams sevi vispārības dēļ A. v. J. 1897, S. 378. pret vispārību nuoziegties 1898, S. 172. strādāsim ... vispārības tīrumā Vēr. 11, 605.

Avots: ME IV, 624

zenkt Für. I, = zengēt. Wohl als *zengt und als ein Kuronismus (= li. žeñgti, le. *ziegt) aufzufassen.

Avots: ME IV, 714