Paplašinātā meklēšana

àizzilêt: lietus nāk aizzilējis Janš. Mežv. ļ. II, 532. (lietus) gāž jau ar gāšanu, un visa tā puse aizzilējuse Bandavā I, 378.

Avots: EH I, 64

àizzilêt, intr., trübe (eign. blau, zils) werden: acis aizzilējušas, kā samieguojušās, raugās uz priekšu A. XIV, 32; aizzilējušām acīm Vēr. I, 261. būdiņa ar aizzilējušiem luodziņiem Purap. gurdām acīm viņa raudzījās pa mazuo aizzilējušuo luodziņu A. XV, 261.

Avots: ME I, 61

‡ apzilêt,

1) sich bläulich färben:
veļa apzilējusi Mahlup. stav ap˙zilējis (frierend blau geworden) Erlaa;

2) acis apzilējušas N.-Peb., um die Augen haben sich dunkle Ringe gebildet.

Avots: EH I, 127

ìezilêt, (teilweise) blau werden: iezilējis zutis Turg. Pav. ūd. 37. [putra čuguna katlā ilgi stāvē̦dama iezilē Oppek. drēbes tīri neizmazgātas iezil(ē) Stom.]

Avots: ME II, 91

izzilêt, izzilt, blau werden: rudzi izziluši Bers.

Avots: ME I, 831

nùozilêt: aukstumā n. Fehteln, Warkl.

Avots: EH II, 109

nùozilêt, intr., blau werden: kad paņēma tautu meitu, kâ vārniņa nuozilēja BW. 16003, 2. drusku nuoliesējis un nuozilējis AU. debess nuozilējuse, būs lietus Ahs.

Avots: ME II, 890

pazilêt: pazilējuši vaigi Dunika.

Avots: EH XIII, 192

sazilêt Spr., Celm., auch sazilt Spr., intr., blau werden: pirksts ir sazilējis, pūžņains Ezeriņš Leijerk. I, 280. tāds auksts laiks, tâ zilina (es friert),... viss ģīmis sazilējis Kand., Ruhental n. Etn. I, 31. gabalus sazilējušas gaļas Austriņš Nuopūtas vējā 121. sazilēj[u]se, samelnēj[u]se sudrabiņa nesējiņa BW. 21627.

Avots: ME III, 796

zilêt, ‡ Refl. -tiês, blau (er)scheinen: zila, zaļa debestiņa caur eglēm zilējās BW. 13110.

Avots: EH II, 806

zilêt, blau werden AP., Bauske, Feh teln, Golg., Nötk., Oknist, PS., Selsau, Warkl.: piens, putra sāk zilēt AP. u. a. ruokas nuo aukstuma sāk zilēt Trik.

Avots: ME IV, 719

[ìezilt, = iezilēt: karuotes ilgi katlā stāvuot iezilst Stom., Fest.]

Avots: ME II, 91