nozilēt

nùozilêt, intr., blau werden: kad paņēma tautu meitu, kâ vārniņa nuozilēja BW. 16003, 2. drusku nuoliesējis un nuozilējis AU. debess nuozilējuse, būs lietus Ahs.

Avots: ME II, 890


nozilēt

nùozilêt: aukstumā n. Fehteln, Warkl.

Avots: EH II, 109