Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'zile' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'zile' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

zile

zile,

1): auch Linden in Kurl.;

2) eine Gans
Sauken n. Etn. I, 106.

Avots: EH II, 806


zile

zile, Kuhname: zile un tuole nuozagušās nuo citām guovīm LA.

Avots: ME IV, 719


zilenāji

zilenāji: mit e, AP., mit e Orellen.

Avots: EH II, 806


zilenāji

zilenāji U., zilgnãji Wolmarshof, zilenāji Arrasch, Ruj., Blaubeerenkraut, vaccinium uliginosum.

Avots: ME IV, 719


zilene

I zilene,

1): Blaubeere
Pussen; ‡

2) eine blaue Kuh
Linden in Kurl.; ‡

3) ein blauer Rock:
deju .... le̦cu . .. kurpītēs, zilenēs (Var.: zilajuos lindrakuos) BW. 24064, 1. tē̦va pirkta zilenīte, staigāj[u], zemi slaucīdama 16992, 9; ‡

4) zilenīte Ramkau, hepatica triloba.

Avots: EH II, 806


zilene

I zilene(s), = glãzene(s), Blaubeere(n) L., U., Mag. IV, 2, 81, AP., Bers., Frauenb., Lubn. (in Lubn. auch: galvene), Meiran, Memelshof, Nötk., Orellen, Ruj., Segew., Trik., Wolm. (unbek. in Arrasch, Dunika, Golg., Cir.-Buschh., Jürg., Kaltenbr., Kl., Mahlup, Schnehpeln, Selg., Sessw., Stenden, wo dafür glāzene(s), in Warkh., wo dafür gailine, in Oknist, wo dafür ģirtuokle); = mel˜nene(s), Schwarzbeeren (vaccinium myrtillus) Arrasch, Drosth.

Avots: ME IV, 719


zilene

II zilene,

1) ein Tuch ("se̦ga"), das man sich auf die Schultern deckt Stockm.; ein Kopftuch Schrunden;

2) ein mit Korallen ausgenähter Weiberrock
(fehlerhaft für zīlene? ) U.

Avots: ME IV, 719


zilene

III zilene, ein leicht aufbrausender Mensch Stenden: tas jau īsts zilene: līdz kuo teic tam kādu vārdu, tūlīt traks!

Avots: ME IV, 719


zileņi

zileņi Lubn., eine Art Kartoffeln.

Avots: EH II, 806

Šķirkļa skaidrojumā (9)

brezelēt

[brezelêt Sonnaxt "schlecht färben"; wohl eine Ableitung vom entlehnten] breziles, Brasilienholz zum Färben.

Avots: ME I, 330


brizenes

brizenes, auch breziles U., Brasilienholz zum Färben: tad tuo (dzīparu) lika brazdām brizenēs vai me̦lnuojamās zālēs RKr. VII, 34. [Wohl fremden Ursprung, wie die synonyme Nebenform ziles">breziles U. (aus mnd. bresilien).]

Avots: ME I, 333


bruzenes

bruzenes [Bers., Fehteln], bruziles N. - Bartau, Brasilienholz zum Färben.

Avots: ME I, 340



mellenājs

[me̦l˜le̦nãjs Wolmarshof, N. - Peb., mel˜lenājs PS., Trik.], aus mel˜nenãjs, der Schwarzbeerstrauch: mellenāji, zilenāji un citi purvu augi aug pa apakšu Kaudz.

Avots: ME II, 595


noslaukt

nùoslàukt,

1): nenuoslaukta ... viņa (= guovs) būs tagad ce̦nā Janš. Dzimtene III 2 , 96. ‡ Refl. -tiês, zu Schanden gemolken werden:
Zile nav lieia pienīdze un drīzi nuoslaucas Janš. Dzimtene III 2 , 96.

Avots: EH II, 87


tole

I tùole AP., Arrasch, C., Jürg., Nötk., PS., Schujen, (mit uõ) Bauske, Salisb., (mit ùo 2 ) Adl., Adsel, Bers., Erlaa, Fest., Golg., Gr.-Buschh., Kalzenau, Kl., Kr., Kreuzb., Lis., Lubn., Mar., Meiran, Odensee, Ogershof, Oppek., Saikava, Schwanb., Selsau, Sessw., Sonnaxt, Stockm., Warkl., Wessen, Zvirgzdine, tùola 2 Prl., eine ungehornte Kuh U., Kokn., Spr., Serben, Warkl. (in Kursa, Ruj., Saiis und Woimarshof unbek.): zile un tuole nuozagušas nuo citām guovīm LA. Scherzhaft auf ein Mädchen bezogen: divi meitas kaimiņuos: viena lauce, uotra tuole BW. 18314, 1. Abgeleitet von tuols; Reimwort zu duole, puole, buole.

Avots: ME IV, 285


ziline

ziline Lubn. n. FBR. XVII, 117 "= zilene" (I 1?).

Avots: EH II, 807


zilot

ziluôt (li. žiluoti "?" Miežinis),

1) blau färben
L., U.;

2) blau erscheinen, schimmern:
augšā... ziluot ziluo dzidras debesis Janš. Bandavā I, 98. viss dārzs ziluo (vor lauter blauen Blumen) Grünh. tik daudz (zileņu) uogu, ka ziluo vien Frauenb. pie apvāršņa... ziluoja... kalnu silueti Vēr. II, 152. vietām ziluoja ugunskuru vietas Jauns. Rupuča āda. pa starpām ziluoja bišu struopi Jauns. III, 287; "grau werden Nötk.;

3) prügeln
Zaravič.

Avots: ME IV, 721