nùoslàukt, tr.,

1) ausmelken, zu Schanden melken:
raganas pa naktīm ar˙vienu nuoslaukušas guovis LP. V, 5;

2) fig., berupfen; [schwächen:
laukus Dond.]

Avots: ME II, 851

nùoslàukt,

1): nenuoslaukta ... viņa (= guovs) būs tagad ce̦nā Janš. Dzimtene III ² , 96. ‡ Refl. -tiês, zu Schanden gemolken werden:
Zile nav lieia pienīdze un drīzi nuoslaucas Janš. Dzimtene III ² , 96.

Avots: EH II, 87