Paplašinātā meklēšana

‡ àizbizinêt Dunika, Kal., O. - Bartau, Oknist, Wessen, = àizbizenêt.

Avots: EH I, 9

‡ àizklaudzinêt Warkl., polternd weg-, hinfahren.

Avots: EH I, 30

‡ àizklidzinêt Warkl., = àizklidzinât, (langsam oder klappernd?) hin-, wegfahren.

Avots: EH I, 31

‡ apdùzinêtiês ² Nautrēni "im Dunkeln bald am Fenster, bald an der Tür klopfen": apdūzinējās, apdūzinējās, i aizgāja.

Avots: EH I, 79

‡ atguldzinêt Bērzgale, atguldzît Trik., sich würgend (einen Bissen) auszuspeien versuchen.

Avots: EH I, 143

bizinêt (unter bizinât): auch Auleja, Kaltenbr., Dunika, OB., Rutzau, Warkl.

Avots: EH I, 222

‡ bùzinêt ² Sakstagals, (mit û ) Bērzgale, matt (kraftlos, erschöpft) bellen oder so sprechen (ironisch).

Avots: EH I, 258

dreizinêt: auch (mit èi ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 85.

Avots: EH I, 332

[dreizinêt "schaben, schnitzen" Wessen.]

Avots: ME I, 497

‡ ģer̂dzinêt Auleja, sich würgend gewisse Laute von sich geben: aiz rīkles saje̦mts, jis sāka ģ.

Avots: EH I, 426

‡ grudzinêt Warkl., donnern, rollen.

Avots: EH I, 410

guldzinêt (unter gulˆdzinât ),

1) rülpsen
Bērzgale: gùldzinē ² vien; ka tik nesāk vemt! Warkl. jam apškebinājās dūša, un jis sāka g.; gurgeln (mit ulˆ ) Lettg.

Avots: EH I, 416

‡ ìebizinêt Dunika, = iebizuôt.

Avots: EH I, 504

‡ izbizinêt, hinauslaufen Dunika, Warkl.: teļš nuo pagalma izbizinēja. Refl. -tiês Dunika, Warkl., = ‡ izbizenêtiês.

Avots: EH I, 434

‡ izmurdzinêt Warkl., = ‡ izmurdzêt,

Avots: EH I, 467

kladzinêt (unter kladzêt),

1): vista kladzinē Skaista n. FBR. XV, 54.

Avots: EH I, 608

[klàudzinēt ² Warkl., = klaudzinât.]

Avots: ME II, 215

‡ kledzinêt(iês) Warkl., = kleberêt 1: kledzinē nū ātrāk! tis zirdzeņš tikkuo kledzinē:

Avots: EH I, 613

‡ kledzinêt(iês) Warkl., = kleberêt 1: kledzinē nū ātrāk! tis zirdzeņš tikkuo kledzinē:

Avots: EH I, 613

‡ klùdzinêt ² Auleja, klaũdzinât.

Avots: EH I, 624

‡ lūzinêt, = lûzât ‡ II (?): pa ustabu dzirdies pa sienas i[r] visām malām taida plīsāšana i[r] lūzinēšana Andrupine.

Avots: EH I, 765

‡ nùobizinêtiês, = ‡ nùobizuôtiês: guovis nuobizinējušās vien, ne˙maz nav ē̦dušas.

Avots: EH II, 32

‡ pabizinêt Dunika, Rutzau, = pabizuôt.

Avots: EH II, 121

‡ pãrbizinêt Dunika, OB., Rutzau, pārbizuôt, heimbiesen: dunduŗu kuostas, guoves pārbizinējušas mājās Dunika.

Avots: EH XIII, 197

pazinêt: auch Lems. n. FBR. IV, 93.

Avots: EH XIII, 192

sabizinêt (unter sabizinât), ‡

2) biesend zusammenlaufen:
luopi sabizinēja krūmuos Dunika, Kaltenbr., Warkl.

Avots: EH II, 396

‡ saver̂zinêtiês Oknist, sich verwirren: tik cieši saverzinējies, ka nevar vaļā dabuit.

Avots: EH XVI, 465

I trẽzinât Smilten, schelten.

Avots: ME IV, 233

II trẽzinât, gackern Ruj. n. U.

Avots: ME IV, 233

ver̂zinêt Oknist, -ẽju, = ver̃zelēt.

Avots: ME IV, 543

zinêt: auch Erkul, Kürbis, Salis, Seppkull, Wainsel, Wilkenh.

Avots: EH II, 808

zinêt, -u, -ẽju Ladenhof n. FBR. XI, 77, Pernigel, Ruhtern, Sussikas, = zinât.

Avots: ME IV, 723

gãrdzêt [C., Nigr.], - u, ẽju, gãrgt [C., Nigr.], - dzu,

1) schnarchen (in der Brust), mit heiserer Stimme sprechen
[gardzinēt Wessen], röcheln: krūtīs gārdz od. gārc. gārdzuoša e̦lpuošana Vēr. II. 548. aiz plānās pārsienas viņš sāka stiri gārgt Saul. vīrieši nuogāzās gar zemi nāvē gārgdami A. XII, 573. saraustītās skaņās gārgs viņa žņaugtā krūts R. Sk. I, 136. luopiņš vēl gārdz AP.;

2) Unsinn schwatzen, zanken:
kuo te gārdzi tik ilgi; ej labāk pie darba! Etn. IV, 49. Subst. gārdziêns, ein einmaliges Röcheln, Schnarchen: vēl viena grūta nuopūta, vairāk kâ gārdziens un viņš bij pabeidzis savu mūžu. Dok. A. [Zu li. gargéti "булькать (о горлѣ, когда его полощутъ)", gargúoti "хрипѣть, тяжело дышать."

Avots: ME I, 618