aizklaudzināt
àizklaudzinât, wegklopfen: āmurs aizklaudzināja viņu mantu Aps. IV, 89, ihr Vermögen verfiel dem Hammer.
Avots: ME I, 32
Avots: ME I, 32
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'klaudzinât' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'klaudzinât' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (8)
apklaudzināt
‡ apklaudzinât, an eine grössere Anzahl von Objekten anklopfen: visas duris a., bet iekšā netikt.
Avots: EH I, 91
Avots: EH I, 91
atklaudzināt
‡ atklaudzinât Meselau,
1) polternd losstossen:
vējš var a. duris;
2) entgegenklopfen, -pochen:
viņš man atklaudzināja pretī.
Avots: EH I, 148
1) polternd losstossen:
vējš var a. duris;
2) entgegenklopfen, -pochen:
viņš man atklaudzināja pretī.
Avots: EH I, 148
noklaudzināt
nùoklaudzinât, ‡
2) klappernd fertig weben:
kamē̦r es ... aude̦klu nuoklaudzināšu Janš. Mežv. ļ. II, 472.
Avots: EH II, 53
2) klappernd fertig weben:
kamē̦r es ... aude̦klu nuoklaudzināšu Janš. Mežv. ļ. II, 472.
Avots: EH II, 53
noklaudzināt
nùoklaudzinât, fakt., klappern machen, klappernd schlagen: naktssargs nuoklaudzināja ar saviem āmuriem pusnakts stundu Lapsk.
Avots: ME II, 797
Avots: ME II, 797
pieklaudzināt
pìeklaudzinât, (mehrfach) anklopfen: viņš pieklaudzināja . . . pie vārtiem Zemnieka dē̦ls 80.
Avots: ME III, 257
Avots: ME III, 257
saklaudzināt
saklaudzinât, ‡
2) klappernd (mehrere) aufwecken:
s. meitas Dunika; ‡
3) = saklaustît 2: ja jums, kalēj, labs prāts ..., tad saklaudziniet man še tuo asi! ar tādu tāļāk nevaru braukt Blaum. Raksti II 5 (1939), 95.
Avots: EH XVI, 417
2) klappernd (mehrere) aufwecken:
s. meitas Dunika; ‡
3) = saklaustît 2: ja jums, kalēj, labs prāts ..., tad saklaudziniet man še tuo asi! ar tādu tāļāk nevaru braukt Blaum. Raksti II 5 (1939), 95.
Avots: EH XVI, 417
saklaudzināt
Šķirkļa skaidrojumā (2)
klaudzināt
klaũdzinât [Dond., Līn., Selg., Bauske, C., Jürg., N. - Peb., Dunika, klaûdzinât PS., klaûdzināt 2 Salis., Ruj., klàudzinât Wolm., Trik., Serbigal, AP., klàudzinât 2 Preili, Nerft],
1) fakt. zu klaudzêt, klappern, poltern machen, zum Klappern, Poltern bringen:
man nebija ze̦lta piešu, kuo grīdiņas klaudzināt BW. 24098, 1. mani bē̦ri kumeliņi tukšu sili klaudzināja 31077. es neiešu uz Daugava laivas galu klaudzināt 10904. nāc pie manis, jauna skuķe, šūtu kurpju klaudzināt 14775;
2) intr., klopfen, pochen, poltern:
pie durvīm kāds klusi klaudzināja A. XX, 136. sausā priedē dzenis klaudzina Vēr. II, 1114. Refl. - tiês. intensiv klopfen, pochen, poltern: viņs mācās ar vārdiem klaudzināties, er übt sich im Wortgeklingel A. XII, 18. Subst. klaudzinâšana, das Klopfen, Poltern; klaudzinâtãjs, der Polterer, Klopfer; vārdu klaudzinātājs, der Wortfechter Rainis.
Avots: ME II, 215
1) fakt. zu klaudzêt, klappern, poltern machen, zum Klappern, Poltern bringen:
man nebija ze̦lta piešu, kuo grīdiņas klaudzināt BW. 24098, 1. mani bē̦ri kumeliņi tukšu sili klaudzināja 31077. es neiešu uz Daugava laivas galu klaudzināt 10904. nāc pie manis, jauna skuķe, šūtu kurpju klaudzināt 14775;
2) intr., klopfen, pochen, poltern:
pie durvīm kāds klusi klaudzināja A. XX, 136. sausā priedē dzenis klaudzina Vēr. II, 1114. Refl. - tiês. intensiv klopfen, pochen, poltern: viņs mācās ar vārdiem klaudzināties, er übt sich im Wortgeklingel A. XII, 18. Subst. klaudzinâšana, das Klopfen, Poltern; klaudzinâtãjs, der Polterer, Klopfer; vārdu klaudzinātājs, der Wortfechter Rainis.
Avots: ME II, 215