Paplašinātā meklēšana

zizlis*

1): auch Popen;

2): auch Pussen.

Avots: EH II, 809

zizlis, zizls,

1) ein Stab
L., U., (zizlis) Nötk., (" selten") N. - Peb.: Āruons nuomete savu zizli Glück II Mos. 7, 10. viņš izstiepe sava zizla galu I Sam. 14, 27. aka, kuo tie... ir rakuši... ar saviem zizliem IV Mos. 21, 18. karaliskuo zizli Vēr. II, 133. zižļu galu kaldināt BW. 31206 var.;

2) Plur. zižļi Kawall n. U. Bielenstein Holzb. 543, Kabillen, zizļi Hug. n. U., Mag. III, 1, 115, zizli Essern n. U., Bielenstein Holzb. 543, die Radspeichen: rumba, kuŗai vairs nav zižļu klāt LP. VII, 587. Wohl (nach Pogodin Слѣды 161) aus einem aruss. dial. зьзлъ für жьзлъ

Avots: ME IV, 730

baûbiens ² , baubenis, der Takt mit dem trijdeksnis: sita takti jeb baubienu Vēr. I, 658; Etn. I, 38. sit, bāba, baubeņus BW. 21056. baubiena zizlis, Der Taktstock Konv. ² 3339. [Zu baubt?]

Avots: ME I, 266

izšķelˆt [li. išskélti], tr., ausspalten, quellen, entspringen lassen: tu esi izšķēlis avuotus un upes Psalm 74, 15. Muozus zizlis, kuŗš nuo klints dzīvību izšķeļ Egl. Refl. - tiês, sich ausspalten, sich zerspalten, sich teilen: šķidrā bārzdiņa pa˙visam izšķē̦lusēs un izjukuse AU.

Avots: ME I, 810

zislis Lippaiken, = zizlis">zizlis, die Radspeiche.

Avots: ME IV, 729

zvirt (?),

1) "zvē̦ruot" Wid.: jau zizlis gaišā kvēlē zvirst Asp. MWM. v. J. 1897, S. 482;

2) ausstrahlen (?):
tâ auga viņa - zvirdama gan gaismu, gan siltumu U. b. 110, 16. viņa mūžam mīļuo smaidu zvirdama aplaimuo tuo 44.

Avots: ME IV, 778