Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'zmaugt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'zmaugt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

aizzmaugt

àizzmaûgt, zuschnüren, erwürgen Kursiten, JK.: ņemšu valgu un aizzmaugšu sev rīkli Blaum. Refl. -tiês, ersticken, sich den Hals zuschnüren: guovs valgā aizzmaudzās Bers.

Avots: ME I, 61


iezmaugt

ìezmaugt, ein -, hineinzwängen, einklemmen: starp kastītes vākiem bij papiross iezmaugts Blaum.

Avots: ME II, 92


nozmaugt

nùozmaûgt Lub., für nùožmaûgt.

Avots: ME II, 892


pazmaugti

pazmaûgti 2 PlKur. "nùožņaugt".

Avots: EH XIII, 193


sazmaugt

sazmaûgt 2 : nesazmaudzatna maiglēs Sārts Str. 281.

Avots: EH XVI, 468


uzzmaugt

uzzmaugt, Refl. -ties,

2) mühsam anziehen
Frauenb.: u. kažuoku.

Avots: EH II, 740


uzzmaugt

uzzmaugt, aufdrücken, aufpressen, aufwürgen: uzzmaugt cūkai žņaugu Bauske. uzzmaûgt 2 gre̦dze̦nu (mit Mühe aufziehen) Wainsel. Refl. -tiês, mit Mühe aufgepresst, aufgestülpt werden: galu galā man gre̦dze̦ns uzzmaudzās gan pirkstā Salis.

Avots: ME IV, 401


zmaugt

I zmaûgt: mit 2 Frauenb.

Avots: EH II, 811


zmaugt

I zmaûgt AP., Bers., KatrE., Vīt., Walk, zmaûgti 2 PlKur., -dzu, = žņaûgt, stark drücken, würgen Blieden, Manz. Lettus, Walk n. U.: zābaki zmaudz kāju Bers. jāietur mē̦rs, ka nesāk zmaugt sirdi nuost Vīt. 59. tas tik nejauki zmaudza Stari II, 327. Vgl. smaukt.

Avots: ME IV, 747


zmaugt

II zmaugt! Juris Brasa 408, Interj. zur Bezeichnung plötzlichen Ergreifens, Festnehmens.

Avots: ME IV, 747

Šķirkļa skaidrojumā (3)

pretzāle

pretzâle,* gew. der Plur. pretzâles*, das Gegenmittel, Gegengift: jāietur mē̦rs, ka nesāk zmaugt sirdi nuost un jāmeklē me̦dus kâ pretzâle Vīt. 59.

Avots: ME III, 390


smaukt

smaukt, würgen St.; fehlerhaft für *smaugt (= li. smáugti dass.; wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 688), oder für zmaugt?

Avots: ME III, 955


žņaugt

žņaûgt (li. žniaugti "žņaugt" Miežinis), žnaûgt Salis, -dzu, würgen, knebeln, zuschnüren L., U., stark drücken; ausringen U.: gribējuši šuo žņaugt ar žņaugu LP. VII, 72. iemautiņi ruokas žņaudze BW. 14528. piedurknes žņaudz St., die Ärmel spannen sich. milzis žņaudz visus Vēr. II, 1136. krūtis žņaudz Aus. I, 4. ruokas žņaugt Aus. I, 21; LP. V, 62, die Hände ringen. gaļu žņaudza saujiņā BW. 19310. Refl. -tiês, sich würgen, sich ein-, zuschnüren Spr.: sirds man žņaudzas Vēr. I, 803. - Subst. žņaûgšana, das Würgen, Knebeln, Zu-, Einschnüren, Ringen; žņaûgšanâs, das Sichschnüren; žņaûgums, das einmalige, vollendete Würgen, Knebeln, Schnüren, Ringen; žņaûdzẽjs,

1) wer würgt, knebelt, schnürt, ringt:
šai mājā katru nakti... nāk zņaudzēji. te jau kādi desmit cilvē̦ki ir nuožņaugti Pas. IV, 64;

2) Magendrücken
AP., C., Dunika, Sessw.; Drücken, Beklemmung in der Brust Etn. II, 166: kad vē˙de̦rā žņaudzējs, tad jāizlauza mugura ar sluotas kātu Etn. III, 174. ja krūtīs tāds žņaudzējs, tad ar braucīšanu vien neiztiek Jaun. mežk. 225. krampīgs kāss ar žņaudzēju Vēr. I, 801. spaidīsies ar žņaudzēju pasirdī Vīt. 59. man žņaudzējs žņaudz krūtis, sirdi Ahs. n. RKr. XVII, 66;

3) ābuoliņa žņaudzējs, cuscuta Stenden. Wohl zur Wurzel von znauja (s. dies) mit dem g von zmaugt und li. smàugti. Anders (umgestellt aus gņauzt) Zupitza Germ. Gutt. 148.

Avots: ME IV, 824, 825