Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'zobot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'zobot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (16)

apzobot

apzuobuôt Spr., tr., verspotten.

Avots: ME I, 138

atzoboties

‡ atzùobuôtiês, spottend, höhnend antworten: "bet nedabūs ne˙viena iekšā", Jete atzuobuojās Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 3. ... atzuobuojās kāds cits ļaužu barā Janš. Bandavā I, 152.

Avots: EH I, 182

iezobot

ìezùobuôt,

1) sich etw. lustig machen über jem.:
vientiesīti;

2) einzäumen:
vai zirgi jāiezuobuo Wainoden.

Avots: ME II, 92

izzobot

izzùobuôt: durch Spott hinausbefördern: nenuodzīvuoja mēnesi; ... biedri izzuobuoja ārā Ezeriņš Leijerk. I, 39. ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang, zur Genüge spotten, sich über etw. lustig machen: vai neesi vēl diezgan izzuobuojies par mani? Dunika, nu varēja laimīgi izsmieties un i. Janš. Bandavā II, 66.

Avots: EH I, 498

izzobot

izzùobuôt, durchhecheln, verspotten, geisseln: pilsētnieki izzuobuo šuo nuo panckām LP. IV, 80. Subst. izzùobuõjums, die Verspottung; izzùobuôšana, das Verspotten; izzùotuôtãjs, der Spötter.

Avots: ME I, 832

nozobot

nùozùobuôt, nùozùobît U., tr., verspotten, verhöhnen. Refl. -tiês, sich lustig machen, verhöhnen (längere Zeit): ļaudis par viņu nuozuobuojas Latv.

Avots: ME II, 892

pārzobot

pãrzùobuôt, tr., verspotten: jaunskungs mani pārzuobuoja, man nav laba kumeliņa BW. 29759; [nachspotten: kam tad patīk runāt, ja visi tuo pārzuobuo? Jürg.].

Avots: ME III, 189

piezobot

pìezùobuôt, tr.,

1) "?": šim zuobratam piezuobuosim mazāku ratu ar tik˙pat lieliem zuobiem Pürs III, 146;

2) auslachen, sich (über jem.) lustig machen, zum Besten haben:
lapsa atņēma gailim vistas, vēl piezuobuoja klāt, lai nu tē̦vainis rauguot kādu laiku viens pats padzīvuot LP. V, 180.

Avots: ME III, 313

sazobot

sazùobuôt, ‡

2) (ein Pferd) auf zäumen (das Gebiss ins Maul legend) Frauenb.:
kad brauc pilsātā iekšā, vajag zirgus s.

Avots: EH XVI, 468

sazobot

sazùobuôt, tüchtig auslachen Spr.

Avots: ME III, 797

uzzobot

uzzùobuôt: viņu ... labsirdīgi uzzuobuodami A. Upītis Laikmetu griežos I, 68.

Avots: EH II, 740

uzzobot

uzzùobuôt, verspotten, auslachen (perfektiv): uzzuobuot uotru.

Avots: ME IV, 401

zobot

zùobuôt, Refl. -tiês: sich necken Kalz. n. BielU.

Avots: EH II, 813

zobot

zùobuôt,

1) = zuobît 1: visu˙pirms zāģis jāzuobuo, tad zuobi jāluoka un jāizvīlē Vīt.;

2) mit einem besonderen Werkzeug die scharfen Kanten der Pferdezähne
ebnen Lubn.;

3) (einem Pferd) den Zaum anlegen
Frauenb.;

4) verspotten, höhnen
(tr.): brāļi taisās uz kalnu jāt, zuobuodami muļķīti LP. IV, 56. Refl. -tiês, spotten, sich über etw. lustig machen.

Avots: ME IV, 758

zobots

zùobuôts: zuobuoti ļaudis Senkeviča Godi Vidus-Kursā, S. 24.

Avots: EH II, 813

zobots

zùobuôts (li. žambúotas "scharfkantig", serb. zùbat "gezähnt"), mit Zähnen versehen; gezackt: nuo zuobuota stieņa Konv. 2 636.

Avots: ME IV, 758