savìlkt, ‡
5) = sapùst 3 Kand.:
man vējš savilka ausis, un nu sāk sāpēt; ‡
6) verwehen: ceļš nuo sniega savilkts Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "verstühmt"). Refl.
-tiês,1): sich bewölken Kand.:
nu viņš (es) savilksies, un tad līs atkal; "Bešina" ME. III, 787 zu verbessern in "Bežina";
2): visādi darbi savilkās kuopā: siens vēl nebija nuokuopts, rudzi bija pļaujami Blaum. Raksti IV
5 (1937), 110;
3): biezi savilcies vīrs Stērste A. Z. 54,
savilcies re̦sns kâ zuka Burtn.;
4): auch Segew.; ‡
7) für sich zusammenschleppen, -sparen, -raffen Segew.; ‡
8) zu wachsen anfangen (?): kad tikai lietutiņš uznācis, vēl jau ir vasarājs savilktuos A. Upītis Pirmā nakts 282; ‡
9) für sich (das Gewebe) aufziehen: savilkuos audekliņu Daugaviņas gaŗumiņu BW. 7340.; ‡
10) sich summieren Segew.
Avots: EH XVI,
466