piepirkt

pìepìrkt,

1) dazukaufen;

2) kaufend (mit Gekauftem) anfüllen:
piepircis kabatas pilnas ar mantām;

3) durch Kauf erlangen
Biel. n. U.: kas tuo piepirks, wer wird das erschwingen? U. - Subst. piepirkums, das (später) Dazugekaufte.

Avots: ME III, 279


piepirkt

pìepìrkt

4) zur Genüge, in grösserer Menge kaufen:
aizgāja uz miestiņu, piepirka kuo vajag Pas. IV, 23 (aus Welonen). jī piepirk zāļu Pas. X, 498 (aus Lettg.). ‡ Refl. -tiês,

1) für sich dazukaufen:
piepircies vēl zemi klāt.

2) für sich zur Genüge, in grösserer Menge kaufen:
vȩcais bij piepircies visādu krāmu AP.

Avots: EH II, 265