I zvẽrinât, fakt. zu
zvẽrêt,1) vereidigen L., U.:
zvērināts advokāts, vereidigter Rechtsanwalt. zvērinātuo tiesa, das Geschworenengericht. zvērinātie, die Geschworenen, Mitglieder des Geschworenengerichts. zaldātiem jāiet pie zvērināšanas Schwitten;
2) tr., intr. (in Gr. - Buschh. mit dem Dativ),
jem. etwas scharf ansagen, einschärfen: Sprw.
vepri trīsreiz dienā zvērini, tuomē̦r kartupeļuos ies Br. sak. v. 1390.
kuo nu manis tik daudz zvērini! Blaum. Pazud. dēls 34.
viņš mani visu laiku zvērināja, lai neizpaužu nuoslē̦pumu.Avots: ME IV,
772,
773