Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'zvērināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'zvērināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
nozvērināt
nùozvẽrinât, tr., einem einen feierlichen Eid abnehmen: kučieris nuozvērinājis meitu tē̦vam me̦luot LP. VI, 725.
Avots: ME II, 893
Avots: ME II, 893
sazvērināt
sazvẽrinât,
1) viele oder eine gewisse Zeit hindurch beeidigen
Bauske: s. daudz liecinieku; s. lieciniekus ve̦se̦lu stundu;
2) aufhetzen:
s. citus pret viņu Ar., Arrasch.
Avots: ME III, 798
1) viele oder eine gewisse Zeit hindurch beeidigen
Bauske: s. daudz liecinieku; s. lieciniekus ve̦se̦lu stundu;
2) aufhetzen:
s. citus pret viņu Ar., Arrasch.
Avots: ME III, 798
uzzvērināt
uzzvērinât,
1) glimmen machen
(perfektiv): uzzvērināt uogles Widdrisch;
2) (auf einem Spiess über glimmenden Kohlen) aufbraten:
uzzvērināt reņģes uz zvē̦ruojuošām uoglēm Adiamünde.
Avots: ME IV, 402
1) glimmen machen
(perfektiv): uzzvērināt uogles Widdrisch;
2) (auf einem Spiess über glimmenden Kohlen) aufbraten:
uzzvērināt reņģes uz zvē̦ruojuošām uoglēm Adiamünde.
Avots: ME IV, 402
zvērināt
I zvẽrinât, fakt. zu zvẽrêt,
1) vereidigen
L., U.: zvērināts advokāts, vereidigter Rechtsanwalt. zvērinātuo tiesa, das Geschworenengericht. zvērinātie, die Geschworenen, Mitglieder des Geschworenengerichts. zaldātiem jāiet pie zvērināšanas Schwitten;
2) tr., intr. (in Gr. - Buschh. mit dem Dativ), jem. etwas scharf ansagen, einschärfen:
Sprw. vepri trīsreiz dienā zvērini, tuomē̦r kartupeļuos ies Br. sak. v. 1390. kuo nu manis tik daudz zvērini! Blaum. Pazud. dēls 34. viņš mani visu laiku zvērināja, lai neizpaužu nuoslē̦pumu.
Avots: ME IV, 772, 773
1) vereidigen
L., U.: zvērināts advokāts, vereidigter Rechtsanwalt. zvērinātuo tiesa, das Geschworenengericht. zvērinātie, die Geschworenen, Mitglieder des Geschworenengerichts. zaldātiem jāiet pie zvērināšanas Schwitten;
2) tr., intr. (in Gr. - Buschh. mit dem Dativ), jem. etwas scharf ansagen, einschärfen:
Sprw. vepri trīsreiz dienā zvērini, tuomē̦r kartupeļuos ies Br. sak. v. 1390. kuo nu manis tik daudz zvērini! Blaum. Pazud. dēls 34. viņš mani visu laiku zvērināja, lai neizpaužu nuoslē̦pumu.
Avots: ME IV, 772, 773
zvērināt
II zvērinât, fakt. zu zvē̦ruôt,
1) anfeuern, Feuer aufblasen
L.;
2) (Hering) braten:
kad siļķi liek uz uoglēm cept, saka: nu es tevi zvẽrināšu! Frauenb. sausi rāceņi ar zvērinātu siļķi Janš. Dzimtene IV, 198.
Avots: ME IV, 773
1) anfeuern, Feuer aufblasen
L.;
2) (Hering) braten:
kad siļķi liek uz uoglēm cept, saka: nu es tevi zvẽrināšu! Frauenb. sausi rāceņi ar zvērinātu siļķi Janš. Dzimtene IV, 198.
Avots: ME IV, 773
zvērināt
‡ III zvẽrinât kaũpiņu AP. "eine Kröte auf ein Ende eines Brettes (unter die Mitte dessen etwas untergelegt ist) legen und auf das andere Ende mit einer Keule schlagen, so dass die Kröte emporschnellt".
Avots: EH II, 815
Avots: EH II, 815
Šķirkļa skaidrojumā (1)
piesēdēt
pìesêdêt,
1) beisitzen
Spr.;
2) sich setzen
(?) U.;
3) sitzend erreichen:
"pabrauksimies", viņš saka: "kuo nu tâ mierā piesēdēsim?" Ezeriņš Leijerkaste II, 43;
4) sitzend hier und da niederdrücken od. Spuren hinterlassen:
bē̦rni piesēdējuši kaņepes PS. - Subst. pìesê̦dê̦tãjs, der Beisitzer, Assessor U.: tiesas piesē̦dē̦tājs Sadz. viļņi 113. pagasta piesē̦dē̦tājs Zeif. II, 182. zvērināts piesē̦dē̦tājs Konv. 2 385.
Avots: ME III, 288
1) beisitzen
Spr.;
2) sich setzen
(?) U.;
3) sitzend erreichen:
"pabrauksimies", viņš saka: "kuo nu tâ mierā piesēdēsim?" Ezeriņš Leijerkaste II, 43;
4) sitzend hier und da niederdrücken od. Spuren hinterlassen:
bē̦rni piesēdējuši kaņepes PS. - Subst. pìesê̦dê̦tãjs, der Beisitzer, Assessor U.: tiesas piesē̦dē̦tājs Sadz. viļņi 113. pagasta piesē̦dē̦tājs Zeif. II, 182. zvērināts piesē̦dē̦tājs Konv. 2 385.
Avots: ME III, 288