I zvẽrinât, fakt. zu zvẽrêt,

1) vereidigen
L., U.: zvērināts advokāts, vereidigter Rechtsanwalt. zvērinātuo tiesa, das Geschworenengericht. zvērinātie, die Geschworenen, Mitglieder des Geschworenengerichts. zaldātiem jāiet pie zvērināšanas Schwitten;

2) tr., intr. (in Gr. - Buschh. mit dem Dativ), jem. etwas scharf ansagen, einschärfen:
Sprw. vepri trīsreiz dienā zvērini, tuomē̦r kartupeļuos ies Br. sak. v. 1390. kuo nu manis tik daudz zvērini! Blaum. Pazud. dēls 34. viņš mani visu laiku zvērināja, lai neizpaužu nuoslē̦pumu.

Avots: ME IV, 772, 773

II zvērinât, fakt. zu zvē̦ruôt,

1) anfeuern, Feuer aufblasen
L.;

2) (Hering) braten:
kad siļķi liek uz uoglēm cept, saka: nu es tevi zvẽrināšu! Frauenb. sausi rāceņi ar zvērinātu siļķi Janš. Dzimtene IV, 198.

Avots: ME IV, 773

‡ III zvẽrinât kaũpiņu AP. "eine Kröte auf ein Ende eines Brettes (unter die Mitte dessen etwas untergelegt ist) legen und auf das andere Ende mit einer Keule schlagen, so dass die Kröte emporschnellt".

Avots: EH II, 815