Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'zvīņas' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'zvīņas' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

zvīņas

zvīņas,

1): mit ĩ Kaugurciems.

Avots: EH II, 816


Šķirkļa skaidrojumā (12)

atplaikšīties

atplaikšîtiês, = atplaikšķîtiês: dzīves misēkļi tiem nuobrūk nuo prāta kâ zvīņas, un viņi atplaikšās par krietniem cilvē̦kiem Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 97.

Avots: EH I, 158


blinda

II bliñda: guļ kâ zvīņas (siļķes) vienā blindā Grünh.

Avots: EH I, 229



miglot

migluôt, miglât, -ãju, tr., und intr.,

1) nebeln:
jau ielejā drē̦gni migluo Druva I, 1255. [tā lāmiņa miglu vien migluoja BW. 34714 var.] priekš acīm viss tik migluoja vien Birg. Vizb. 45. asaru zvīņas viņas (acis) vairs nemigluoja Duomas II, 92;

[2) neblig scheinen, nebliges Licht verbreiten:
(luktuŗi) migluoja ielās kâ nebeidzams miruoņu gājiens Ezeriņš Leijerkaste II, 93];

3) fein regnen:
paš˙reiz kâ migluo vien Jerküll. šķitu lietu nuolijušu, nule naca migluodams (Var.: miglādams) BW. 15745, 7;

4) [mit den Augen blinzeln
Domopol]: brūtgāns tâ sadzēries, ka migluojis vien. - Subst. migluõjums, der Nebel: plēš savus autus migluojums Brands 153; migluôtãjs, wer Nebel erzeugt: migluotājs jūr,as ūdens Lautb.

Avots: ME II, 624


nolēcināties

nuolẽcinâtiês, sich (unversehens) besprengen Seyershof: n. ar zivju brauņām (zivis tīruot, kad zvīņas spre̦gā uz visām pusēm).

Avots: EH II, 62


pliva

pliva, die Schuppe (?): zvīņas vai plivas Konv. 2 473; der Funke, eine grosse Feuerflocke: uguns plivas (pēc ugunsgrē̦ka) bij tālu aizne̦stas N.-Peb., Jürg. Vgl. pliviņa.

Avots: ME III, 346


spīdzmane

spīdzmane Wid., = spīzmane: ķēniniene nuoķē̦ruse zivi un likuse spīdzmanei nuokasīt zvīņas LP. VI, 512. lai spīdzmane duoduot . .. 848.

Avots: ME III, 1002


spīgot

spīguôt Wid., spĩgât Nigr., glänzen, leuchten: jāņugunis spīguo Rainis. šķē̦ps un bruņu zvīņas mēness gaismā auksti spīguo id. zeltītais apkalums spīguo MWM. VI, 85. acis spīguo kaislībā A. XI, 551. blāzmaini spīgāja luktuŗu gaisma Upītis Sieviete 192. Zu spĩgulis,

Avots: ME III, 1003


svīņas

‡ *svīņas od. *svīņi resp. *svīnes (mit z- zu lesen?), = zvīņas: zvejniekam svīņu ruoka (wo?).

Avots: EH II, 620



zvīna

zvĩna C., zvìna 2 Kl., Plur. zvĩņas (li. žvýnios Kurschat D. - li. Wrtb. unter schuppenartig) N. - Wohlfahrt, zvìņas 2 Nerft, Prl., zvîņas 2 Ruj., zvìņi Serbigal, zvĩņi Iw., Līn.,

1) zvīna Wid., (mit ĩ ) PlKur., PS., zvìne 2 (li. žvỳnė) Sessw., zvĩnis Bl., Stenden, gew. Plur. zvīnas L., U., AP., Gotthardsberg, Linden, Linden in Livl., Memelshof, Smilt., Vīt., (mit ĩ ) C., Nötk., (mit ì 2 ) Bers., Golg., Gr. - Buschh., Kaltenbrunn, Oknist, Schwanb., zvìnes 2 Lös., Saikava, Sessw., zvīņas Kokn., (mit ĩ ) A. - Ottenhof, AP., Arrasch, Burtn., N. - Salis, Ruj., Schnehpeln, Wolm., zvīņi L., St., U., (mit ĩ ) Dond., Frauenb., Nötk., Stenden, Wandsen, (mit ì ) PS., (mit ì 2 ) Kr., die Schnuppen, Fischschuppen:
siļķu zvīņu BW. 30709. zuvju zvīņu 30709, 1. zvejniekam zvīņu kre̦kli 9546. jāme̦t zvīnas kaudzītē 10377. ieraudzījis upē.. zivtiņu spuožām zvīņām LP. VI, 482. vēdzelei nav zvīņu Vīt. raga zvīniņas Māc. p. dz. 17. ieduod vienu zvīnu Pas. VII, 334. zvīņu bruņas Kra. Vīt. 12. lapas līdzīgas biezām zvīņām Konv. 2 359. uz muguras zvīņas tām MWM. VII, 702. naudu skaituot šis tas pielipis pirkstiem, un tās tās saucamās zvīņas LP. VII, 1038. zvīņas nuokasīt, schuppen Brasche. nuokrīt kâ zvīņas (zvīņi VII, 242; Pas. IV, 254; zvĩnes Nötk.) nuo acīm LP. II, 1, er wird sehend, begreift;

2) zvĩna PS., Plur. zvĩnas PS., zvīnes U., (mit ì 2 ) Kr., zvīņas Konv. 2 2665, (mit ĩ ) Burtn., (mit ì ) Wolmarshof, zvīņi Burtn., Schinn, Schelfer: zvīna(s) ir galvā PS. Zu zivs (zuvs), s. Leskien Nom. 411, Lohmann KZ. LVII, 241, Trautmann Wrtb. 373.

Avots: ME IV, 780, 781


žvīnīties

II žvĩnîtiês (?) Nötk. "sich schuppen (nuomest zvīņas)".

Avots: ME IV, 848