Paplašinātā meklēšana

zvaņa: "rupja (it kâ zvana) skaņa" Burtn.; tramvaju džinkstuoņa un z. A. Upītis Ģertr. 17.

Avots: EH II, 814

I zvaņa, das Läuten, das Geläut; Plur. zvaņas "ar kuo zvana" Warkl.: zvaņu dzirdēja Stāsts Krieviņ 10. sirds šūpuojas kâ svē̦tku zvaņās Druva I, 5. rīta zvaņas stāstuošās Krūza Zelta laipa 77.

Avots: ME IV, 766

II zvaņa, in der Verbind. ne zvaņas, keine Spur: nav ne zvaņas nuo tam Celm. nuo visa tā vairs nav ne zvaņas (nichts übrig) Golg., Pilda, Saikava, Zvirgzdine. jūsu dievu nav ne zvaņas Asp. MWM. v. J. 1897, S. 738.

Avots: ME IV, 766

III zvaņa "?": tāda liela ute kâ zvaņa Burtn.

Avots: ME IV, 766

mèle:

Demin. mēliņa

BW. 15342 var. (aus Sassm.),

1): nāve mēles galā, der Tod sitzt auf der Zunge
Diet.;

2)

a): "zvana mēle" zu verbessern in "zvaņa mēle";

c): mēli piedurt, Klatschereien machen
Diet.;

3): vajag zināt daudz mēļu Kaltenbr.;

4): mēles nest Lng. "Mährlein sagen".
tī tik zina mēles taisīt Sonnaxt. vadā mēles (verbreitet Gerüchte) Pas. XIV, 280, Kaltenbr. mēļu nebija ni˙kādu Kaltenbr.;

6)

e): "durvju aiztaisāmā dzelzs daļa" (mêlīte ² ) Siuxt; "kuoka vai dzelzs aizbīdnis pie durvīm" (mèlīte) AP.;

5

i): nuo ... nuolūžušas ratu mēles ("?") Delle Negantais nieks 32;

j): auch AP. (sulu mèle), Ramkau (mēlīte);

k): auch (mêle ² ) Frauenb.; mèl(īt)e AP. "izliekta dzelzs, kas piestiprināta pie blankas un ar vienu galu ieķeŗas šķīveņa zuobuos, lai tas nevarē̦tu kustētiês": pagrìez šķīveni, lai mēle aizme̦tas! PV.; ‡

1) mēlīte, die Zunge einer Netznadel
(saiva) Kaugurciems; ‡ m) derjenige Teil eines Pergelhalters, den man heben und senken kann Iw., ‡

n) der (längliche) Hackenteil eines Strickstrumpfes
Kaltenbr.; ‡

o) ze̦lta mēlītes, ein gewisses Stickmuster
Janš. Bandavā II, 327; ‡

p) "?": ar skaļu blīkšķi viņš pārme̦t mēli nuo laivas uz malu Daugava 1934, S. 578;

7): čūskas m., orchis latifolius Warkl.; kazu mēles, plantago lanceolata Oknist; vērša m., ein gewisser Pilz
AP.; vilka m., succisa pratensis Saikava; knautia arvensis Coult. Oknist; scorzonera humilis Laud.

Avots: EH I, 806

plekšķenīca, plekšķenīce A. v. J. 1897, S: 522, die Schwätzerin, Plappertasche: tāda bija vedējīša, tāda bija ve̦damā: plekšķenīca vedējiņa, zvaņa mēle ve̦damā BW. 22841.

Avots: ME III, 335

svaņa "?": nuo visa rît vairs nav ne svaņas (Reim zu maņas) MWM. III, 570 (Übersetzung von d. "bis morgen ist alles durchgebracht"). Für zvaņa (s. dies)?

Avots: ME III, 1143

zvanis,

1) der Glöckner, Glockenläuter
L., St., U., Celm., Frauenb., Lieven-Bersen: zvanis ar kādu vīru dzē̦ruši baznīcas kruogā LP. VI, 43. zvaņa dē̦ls VII, 136. kāds zvanis kapsē̦tā zvanīs Asp. Saul. st. 79;

2) s. zvans.

Avots: ME IV, 765

zvaņņa, ein Wenig Mar.: voi tev ira kāda zvaņņa tabaka? - man nav nei zvaņņas Mar. n. RKr. XV, 145. - ne zvaņņas, keine Spur: es meklēju, meklēju, bet nuo viņa ne zvaņņas Mar. Vgl. zvaņa II.

Avots: ME IV, 766

zvans,

1) auch zvanis, die Glocke Oppek. n. U. u. a.: zvani skan BW. 14130, 6 var.; 18996, 2. pirc Rīgā zelta zvaņus! 9811 var. krievu zvani 26564, 2. zvani vien nuoskanējuši LP. VII, 1060. ilkšu zvans rūc Aps. Pie pag. tiesas 29. par zvanu siešanu pie ilksīm Kaudz. M. 148. piesitiens pie liela, skanīga zvaņa Janš. Dzimtene V, 167. deniņuos.. klaudz un dauza, it kâ zvaņus zvana Tie, kas uz ūdens 31. kuoka zvans, eine hölzerne Klingel, Kuhglocke Bielenstein Holzb. 713. - zvana (zvaņa) mēle, wer schwatzt, Gerüchte verbreitet: plekšķenica vedējiņa, zvaņa mēle ve̦damā BW. 22841. zvana mēle pakaļ skrien BW. piel. ² 19141, 1;

2) der Glockenklang
U.; der Klang, Ton überhaupt U., Bielenstein Holzb. 713;

3) Demin. zvaniņi, campanula Konv. ² 3704; zvaniņš, campanula rapunculoides L. Oknist. Nebst li. zvãnas "Glocke"
aus r. звонъ.

Avots: ME IV, 765, 766