I zvaņa, das Läuten, das Geläut; Plur. zvaņas "ar kuo zvana" Warkl.: zvaņu dzirdēja Stāsts Krieviņ 10. sirds šūpuojas kâ svē̦tku zvaņās Druva I, 5. rīta zvaņas stāstuošās Krūza Zelta laipa 77.

Avots: ME IV, 766

II zvaņa, in der Verbind. ne zvaņas, keine Spur: nav ne zvaņas nuo tam Celm. nuo visa tā vairs nav ne zvaņas (nichts übrig) Golg., Pilda, Saikava, Zvirgzdine. jūsu dievu nav ne zvaņas Asp. MWM. v. J. 1897, S. 738.

Avots: ME IV, 766

III zvaņa "?": tāda liela ute kâ zvaņa Burtn.

Avots: ME IV, 766

zvaņa: "rupja (it kâ zvana) skaņa" Burtn.; tramvaju džinkstuoņa un z. A. Upītis Ģertr. 17.

Avots: EH II, 814