Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'zvetēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'zvetēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
nozvetēt
sazvetēt
sazvetêt,
1) "lange und energisch arbeiten (bes. beim Heumähen)":
sazvetējām da pašam vakaram Gr. - Buschhof;
2) Schläge verabfolgen:
s. uotram pa ausi C., Grünw., Mar., Schwanb., Sessw., Vank., Schibbenhof, Walk, Nötk., Smilten, Hochrosen, Lemsal; tüchtig schiagen Golg., Erlaa, Kalleten, N. - Peb.: māte sazvetēja bē̦rnu Jürg. sazvetēt ar spriguli biezākuo klājiena vietu Jürg.; lietus sazvetēja Mar., Schwanb., Fehteln, Allasch, Adsel;
3) dicht zusammenschichten:
s. linus mārkā, labību stirpā Sessw., Selsau, Stomersee, Druw., Schwanb., Festen, Odsen u. a.
Avots: ME III, 798
1) "lange und energisch arbeiten (bes. beim Heumähen)":
sazvetējām da pašam vakaram Gr. - Buschhof;
2) Schläge verabfolgen:
s. uotram pa ausi C., Grünw., Mar., Schwanb., Sessw., Vank., Schibbenhof, Walk, Nötk., Smilten, Hochrosen, Lemsal; tüchtig schiagen Golg., Erlaa, Kalleten, N. - Peb.: māte sazvetēja bē̦rnu Jürg. sazvetēt ar spriguli biezākuo klājiena vietu Jürg.; lietus sazvetēja Mar., Schwanb., Fehteln, Allasch, Adsel;
3) dicht zusammenschichten:
s. linus mārkā, labību stirpā Sessw., Selsau, Stomersee, Druw., Schwanb., Festen, Odsen u. a.
Avots: ME III, 798
uzzvetēt
uzzvetēt
zvetēt
zvetêt, -ẽju,
1) (wiederholt stark) schlagen, prügeln
Wid., A. - Laitzen, AP., Bers., Borchow, Burtn., C., Celm., Ellei, Frauenb., Golg., Gotthardsberg, Gr. - Buschh., Grünw., Heidenfeld, Jürg., KatrE., Lennew., Linden, Lubn., Mar., Meiran, Nötk., N. - Peb., Saikava, Schnehpeln, Schujen, Schwanb., Segewold, Semershof, Serbigal, Sessau, Smilt., Stenden, Ubbenorm, Vīt.: zvetē viņam! Grünw. zvetē virsā! Mar. n. RKr. XV, 145. duod par mizu, zvetē par tiesu! Vīt. palaidni zvetēja kâ pienākas ders. viņš par daudz zvetē savu zirgu Burtn. pacēla stubu un sāka zvetēt... Žubīša muguru Veselis Netic. Toma mīlest. 28. zvetēt laupītājam ar rīksti pa ģīmi B. Vēstn. vai tik Līze... nesāk viņu zvetēt? Seifert Chrest. III, 3, 38. zvetē vīram ar sluotas kātu pa muguru Frauenb. namdaŗi ar lieliem kuoka sitamiem zvetē pa baļķiem N. - Peb.;
2) Wasser auf die heissen Steine des Badstubenofens giessen
(uzmest garu) N. - Peb.;
3) "mit Wachs einreiben"(?)
Bauske: zv. spilve̦ndrānu. Refl. -tiês, einander schlagen, prügeln A. - Ottenhof, AP., Mahlup, Stenden: viņi sāka ar citiem puišiem zvetēties Stenden.
Avots: ME IV, 771
1) (wiederholt stark) schlagen, prügeln
Wid., A. - Laitzen, AP., Bers., Borchow, Burtn., C., Celm., Ellei, Frauenb., Golg., Gotthardsberg, Gr. - Buschh., Grünw., Heidenfeld, Jürg., KatrE., Lennew., Linden, Lubn., Mar., Meiran, Nötk., N. - Peb., Saikava, Schnehpeln, Schujen, Schwanb., Segewold, Semershof, Serbigal, Sessau, Smilt., Stenden, Ubbenorm, Vīt.: zvetē viņam! Grünw. zvetē virsā! Mar. n. RKr. XV, 145. duod par mizu, zvetē par tiesu! Vīt. palaidni zvetēja kâ pienākas ders. viņš par daudz zvetē savu zirgu Burtn. pacēla stubu un sāka zvetēt... Žubīša muguru Veselis Netic. Toma mīlest. 28. zvetēt laupītājam ar rīksti pa ģīmi B. Vēstn. vai tik Līze... nesāk viņu zvetēt? Seifert Chrest. III, 3, 38. zvetē vīram ar sluotas kātu pa muguru Frauenb. namdaŗi ar lieliem kuoka sitamiem zvetē pa baļķiem N. - Peb.;
2) Wasser auf die heissen Steine des Badstubenofens giessen
(uzmest garu) N. - Peb.;
3) "mit Wachs einreiben"(?)
Bauske: zv. spilve̦ndrānu. Refl. -tiês, einander schlagen, prügeln A. - Ottenhof, AP., Mahlup, Stenden: viņi sāka ar citiem puišiem zvetēties Stenden.
Avots: ME IV, 771