Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'zviedzin' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'zviedzin' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
zviedzin
zvìedzin, zur Verstärkung von zvìegt: zviedzin zviedza kumeliņš BW. 8013. ķēves zviedze̦n zviedze neve̦damas 13078, 1 var.
Avots: ME IV, 782
Avots: ME IV, 782
zviedzināt
zviedzināt
zviedzinât,
1) freqn. zu zvìegt, dauernd, wiederholt wiehern:
stundu mans kumeliņš aiz vārtiem zviedzināja BW. 26913 var.;
2) laut lachen machen
(mit iê 2 ) Dunika.
Avots: ME IV, 782
1) freqn. zu zvìegt, dauernd, wiederholt wiehern:
stundu mans kumeliņš aiz vārtiem zviedzināja BW. 26913 var.;
2) laut lachen machen
(mit iê 2 ) Dunika.
Avots: ME IV, 782
Šķirkļa skaidrojumā (3)
art
ar̂t, -ŗu, -ru (li. árti), tr., pflügen. Sprw.: labāk aris, nekā kāris. zviedzin zviedza bāliņam aŗamie kumeliņi BW. 28150. art, art, ne lāču vadāt: ar aršanu labāk maizi pelnīs, nekā ar lāču vadāšanu. Refl. -tiês, um die Wette pflügen. Subst. ariêns, der einmalige Akt des Pflügens; ar̂šana, das Pflügen. Sprw.: tīrumā vieglāka aršana, nekā plē̦sumā. nuo aršanas pārnākt, von der Pflugarbeit nach Hause kommen. arums,
1) die vollendete Handlung des Pflügens, die schon erfolgte Pflugarbeit:
es būtu badu nuomiruse nuo bāliņa arumiņa BW. 3593;
2) das Gepflügte, das aufgepflügte Feld:
iet pa arumiem. [Zu pr. artoys "Ackermann", aksl. orati, got. arjan, lat. arāre "pflügen", ir. airim, gr. ἀρόω "pflüge", arm. araur "Pflug" u. a.; s. auch aruõds.]
Avots: ME I, 141
1) die vollendete Handlung des Pflügens, die schon erfolgte Pflugarbeit:
es būtu badu nuomiruse nuo bāliņa arumiņa BW. 3593;
2) das Gepflügte, das aufgepflügte Feld:
iet pa arumiem. [Zu pr. artoys "Ackermann", aksl. orati, got. arjan, lat. arāre "pflügen", ir. airim, gr. ἀρόω "pflüge", arm. araur "Pflug" u. a.; s. auch aruõds.]
Avots: ME I, 141
rēkt
rèkt (li. rė˜kti "brüllen") PS., Arrasch, Jürg., N.-Peb., C., rèkt 2 Tirs., Lis., Golg., Bers., Kl., Kr., rêkt 2 Karls., Ruj., Selg., Bauske, Iw., praes. rē̦cu, praet. rēcu, brüllen, laut schreien, heulen, heftig weinen U.: lācis rē̦c RKr. VII, 655. lauva rē̦c Tirs., Ronneb. ērzelis rē̦c Etn. II, 51. ērzelis rē̦kdams šim virsū LP. VI, 61 l. māju luopu rēkšana Vēr. I, 63. zviedzin zviedze, rēcin rēce rēvelnieku kumeliņi BW. 13370, 2. tad ta nu rē̦c, ka rē̦c, der brüllt mal Mag. XIII, 2, 67. viņš aiz dusmām sāk rēkt, ka nevar apklausīties Ronneb. rē̦kdami un šņākdami grasī- jušies meitai uzkrist Etn. II, 22. sirmgalvis tik nežēlīgi rēca A. v. J. 1900, S. 404. bē̦rns rēca lielā rēkšanā Tirs. jūra rē̦c JR. IV, 119, Plūd. Das Präsens urspr. wohl mit e, s. Le. Gr. 601. Wohl nebst rē̦kuôt II zu slav. rekǫ "sage", serb. ùroci "Beschreiung" und vielleicht mhd. ruohen "brülten", s. Fick Wrtb. II 4 , 347 und 14, 11 (zur Bed. vgl. an. belja ađa, ae. bellan "brütlen", ahd. bellan "betlen": apr. billtt "sagen" u. a.).
Avots: ME III, 519
Avots: ME III, 519
zviegt
zvìegt (li. žviẽgti "in Angst kreischen"; von den Lauten eines Pferdes LitMnd. I, 57), -dzu,
1) wiehern:
zirgs zviedz, kad meklē citus Etn. II, 51. zirgi zviedza zaļas zâles BW. 13017, 6. zviedzin zviedza kumeliņi 598, 7; 13370;
2) übermässig, ausgelassen lachen
Ar., Wid., Dond., Dunika, Frauenb. u. a.: kuo tu zviedz kâ negudrs? Dond. zviedz kâ zirgs RKr. VI, 875. Nebst zvaigât, zveignît, zviga, zvidzinât I u. a. und li. -žvìgti "losquieken", žvỹgti "quiekend schreien" vielleicht zu mnd. "quieken". Ostle. zvìegt 2 (wenn aus zviẽgt) oder westle. zviêgt 2 (wenn aus zviêgt) könnte auch mit li. žvẽngti "wiehern" identisch sein.
Avots: ME IV, 782
1) wiehern:
zirgs zviedz, kad meklē citus Etn. II, 51. zirgi zviedza zaļas zâles BW. 13017, 6. zviedzin zviedza kumeliņi 598, 7; 13370;
2) übermässig, ausgelassen lachen
Ar., Wid., Dond., Dunika, Frauenb. u. a.: kuo tu zviedz kâ negudrs? Dond. zviedz kâ zirgs RKr. VI, 875. Nebst zvaigât, zveignît, zviga, zvidzinât I u. a. und li. -žvìgti "losquieken", žvỹgti "quiekend schreien" vielleicht zu mnd. "quieken". Ostle. zvìegt 2 (wenn aus zviẽgt) oder westle. zviêgt 2 (wenn aus zviêgt) könnte auch mit li. žvẽngti "wiehern" identisch sein.
Avots: ME IV, 782