Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'zviest' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'zviest' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)
aizviesties
‡
àizvìestiês,
1) sich fortpflanzend in einer bestimmten Richtung weiterwuchern (von Pflanzen) KatrE.:
mans bē̦rnu pulks . . . tur aizviesies Juris Brasa 172.
krūms aizviesies līdz sē̦tai; sich aus der Fremde her durch Fortpflanzung vermehren und einbürgern Nautrēni:
mūsu tīrumā pamātes (eine Art Pflanzen) aizviesušās nuo Garuozu ve̦cā dārza;2) "zu keimen anfangen"(?) Wessen;
3) sich davonmachen Wolmarshof;
weggehen Bers., Golg., Sessw.
Avots: EH I,
64
aizzviest
àizzviest, tr.,
verkleben, verleimen: sienas šķirbas aizzviež ar māliem Tirs., Sessw.
spainis te̦k; še aizzvied ar maizi Kaul., Bers., Lub.
Avots: ME I,
61
apzviest
‡
apzviest C., = apziest: a. siênu ar māliem. Refl. -tiês, sich beschmieren.Avots: EH I,
128
iezviest
ìezvìest,
1) einschmieren, einsalben: matus ar sviestu Lis.;
2) hineinschmieren: mālus šķirbā Drosth.]
Avots: ME II,
92,
93
izzviest
‡
izzviest Lis., = izziest: izzvieda krāsns plaisas ar māliem.Avots: EH I,
498
nozviest
nùozviest, ‡
Refl. -tiês, sich beschmieren (mit ìe) AP., C., N.-Peb., (mit ìe 2 ) Heidenfeld, Meselau, Prl., Sessw.: puika nuozviedies ar māliem.Avots: EH II,
110
nozviest
nùozviest,
beschmieren: n. krāsni ar māliem C., Lis., N.-Peb.]
Avots: ME II,
893
pārzviest
pãrzviest Lis., = pãrziest.]Avots: ME III,
189
piezviest
pìezvìest C., anschmieren, zuschmieren Laud.:
piezvied (mūri) tik ar mālu, gan būs labi! mūra plaisas jāpiezviež ar kaļķiem Lis., Golg.
Avots: ME III,
313
sazviest
sazvìest,
verschmieren, beschmieren: s. krāsni C., Lis.
Avots: ME III,
799
uzviesties
uzviestiês,
1) sich auf etw. einfinden: kāpuri uzviesušies uz kāpuostiem Mahlup;
2) sich als etw. aufwerfen: viņš uzviêsies 2 uotram par kungu Bauske.
Avots: ME IV,
400
uzzviest
uzzvìest:
uzzviedīšu sviestu Ciema spīg. 121.Avots: EH II,
740
uzzviest
uzzvìest C., (mit ìe 2) Sessw., = uzziest: uzzviedis biezāku kārtu (sc.: sviesta, me̦dus) nekâ maizes rika Laud.Avots: ME IV,
402
zviest
zvìest AP., C., Jürg., Nötk., (mit iẽ ) Sermus, Smilt., Wesselshof, (mit ìe 2 ) Golg., Heidenfeld, Lubn., Prl., Saikava, Selsau, (mit iê ) Kl., -žu, -du, schmieren Adsel, Vīt., einen Ofen mit Lehm verschmieren Peb., Serben und Sessw. n. U.: mūrnieks, piesitis siênai skaliņus, sāk zviest kaļķu javu Vīt. mūrnieks zviež mālus Golg. zviest sviestu uz maizes aŗamu kārtu (Butter sehr dick aufs Brot streichen) Golg. Aus ziest . sviest (vgl. svaidît II).Avots: ME IV,
783 Šķirkļa skaidrojumā (3)
aizziest
àizzìest, tr., Mar., Buschh., =
aizzviest.Avots: ME I,
61
dviezt
dvìezt,
-žu, -zu Jürg. "bestreichen, verschmieren"; wohl kontaminiert aus zviest und * diezt (hierzu vgl. diezêt und Berneker Wrtb. I, 198.]Avots: ME I,
538
zvaidīt
zvaîdît C., Vīt., freqn. zu
zviest, = svaidît II,
schmieren: zvaidīt šķirbas ar māliem, ķiti.Avots: ME IV,
761