II svaĩdît Tr.,
svaîdît 2 Bl., Salis, Wandsen,
svaîdît Kl., Sessw., Golg., Schwanb., C.,
-u oder
-ĩju, -ĩju, salben, schmieren Brasche:
rati jāsvaida Manz.
kas labi svaida, viegli brauc Br. sak. v. 1242.
zābakus svaidīt (schmieren) Kaudz. R.
svaĩdīt sviestu uz maizi Dunika.
svaidīts ar zâlēm LP. II, 38 (ähnlich VI, 856).
svaidāmas zāles U.,
Spezereien zum Salben. miesu svaidīja ar eļļu Konv.
2 1047.
es, dieva svaidītais Zalktis II, 75.
svaidītā (salbungsvoll) balsī Vēr. v. J. 1903, S. 47 und A. XX, 801.
miera svaidīts nuogurums Vēr. II, 770.
ziedu laiks, tu atkal nāc smaršām gaisu svaidīt Jaunības dzeja 33. Refl.
-tiês, sich salben. Subst.
svaidîšana, die Salbung Brasche, Vēr. II, 1074,
Schmiererei Brasche.
svaidĩjums, die (abgeschlossene) Salbung: saņē̦muši gara augstākuo svaidījumu Plūd. Llv. II, 245.
svaidîtãjs, der Salbende, der Schmierer Brasche.
Zunächst jedenfalls zu sviêsts "Butter", li. svíesti "schmieren" (s. Būga KSn. 1, 288 f.) und weiterhin vielleicht (nach Leskien Abl. 286 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 520) zu svīst "tagen", li. svidė´ti "glänzen" u. a.; oder (nebst sviêsts) vielmehr (vgl. zur Bed. z. B. afries. smîta "schmeissen, werfen": got. gasmeitan "schmieren") identisch mit svaidît I?Avots: ME III,
1140,
1141