Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'zviga' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'zviga' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

zviga

zviga, comm., wer oft und laut lacht Festen, Kokn., Vīt., ein solches Mädchen Bers., eine solche Frau Saikava: šī meita ir tīrā zviga, viņa smejas vienā smiešanā Vīt. vēlīgi zvigā kâ īsta zviga, lai gan dažreiz tur nav ne˙kā kuo smieties Janš. Līgava I, 324. Zu zvìegt.

Avots: ME IV, 774

Šķirkļa skaidrojumā (4)

zviegt

zvìegt (li. žviẽgti "in Angst kreischen"; von den Lauten eines Pferdes LitMnd. I, 57), -dzu,

1) wiehern:
zirgs zviedz, kad meklē citus Etn. II, 51. zirgi zviedza zaļas zâles BW. 13017, 6. zviedzin zviedza kumeliņi 598, 7; 13370;

2) übermässig, ausgelassen lachen
Ar., Wid., Dond., Dunika, Frauenb. u. a.: kuo tu zviedz kâ negudrs? Dond. zviedz kâ zirgs RKr. VI, 875. Nebst zvaigât, zveignît, zviga, zvidzinât I u. a. und li. -žvìgti "losquieken", žvỹgti "quiekend schreien" vielleicht zu mnd. "quieken". Ostle. zvìegt 2 (wenn aus zviẽgt) oder westle. zviêgt 2 (wenn aus zviêgt) könnte auch mit li. žvẽngti "wiehern" identisch sein.

Avots: ME IV, 782

zvīga

zvīga,

1) lautes Gelächter
Wid.;

2) "wer laut zu lachen pflegt"
(mit ĩ ) Schwitten;

3) "?"Anekd. IV, 162 und 227 (von einem Mädchen). Vgl. zviga.

Avots: ME IV, 779